46.lv
Piektdiena, 2024. g. 29. marts 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Agija, Aldonis/ Трохим, Иван
lat.46.lv/ru/ » KULTŪRA

Kristīne Opolais: Kad raudam vai ciešam, mēs attīrām savas dvēseles un kļūstam labāki

Фото: lsm.lv
"Kad raudam vai ciešam, mēs attīrām savas dvēseles. Kļūstam labāki. Labāk saprotam savas esības nozīmi šajā pasaulē. Esam vairāki vienoti ar Dievu – ar Kādu, kurš radījis šo pasauli," ir pārliecināta Kristīne Opolais.
25. februāra vakarā tiešraidē no Ņujorkas Metropoles operas baudījām čehu komponista Antonīna Dvoržāka operas "Nāra" jauniestudējumu, kurā titullomu atveido tieši viņa - visā pasaulē pazīstamais Latvijas soprāns.
 
Iestudējumu veidojusi amerikāņu režisore Mērija Zimmermane sadarbībā ar angļu diriģentu Marku Elderu, kuri kopā ar spožu solistu ansambli romantisko, lirisko pasaku pārvērtuši par drūmu, erotisku drāmu ar sirreāliem elementiem. Iestudējuma pirmizrāde Ņujorkā notika 2. februārī, un kritiķi nebeidz slavēt Kristīnes Opolais emocionāli intensīvo vokālo un aktierisko sniegumu šajā iestudējumā, kura teatralizētajā vidē Kristīne atveido Nāru kā brīžiem neveiklu, dziļi traumētu varoni, kuras pasaule ir spēcīgi satricināta. Viņas Nāra drīzāk ir reālistiska, cilvēcīga būtne, nevis gaisīgs pasaku tēls. 
 
Operas starpbrīdī izskanēja amerikāņu žurnālistes Mērijas Džo Hītas saruna ar Kristīni Opolais, kas veidota speciāli šai tiešraidei.
 
Mērija Džo Hīta: – Pirms dažiem gadiem Kristīne Opolais piedzīvoja īstu karjeras izlaušanos, Vācijas iestudējumā dziedot galveno lomu Dvoržāka traģiskajā operpasakā "Nāra". Šobrīd viņa dzied šo lomu Metropoles operas jauniestudējumā, kuras režisore ir Mērija Zimmermane. Opolais ir pazīstama ar Pučīni radīto, sevi postošo varoņu - Mimī, Madama Butterfly un Manona Lesko atveidojumiem. Nesen viņa atzinās, ka tikpat spēcīgi izjūt arī šīs operas titulvaroni – ūdensnāru, kura iemīlas princī un paļaujas uz tumšo maģiju, lai pati kļūtu par cilvēku. Taču – lai kā arī Kristīnei patiktu šī loma, viņa to nevēlas dziedāt pārāk bieži.
 
Kristīne Opolais: – Nāra man ir tik īpaša, intīma loma, ka es nekad to nedziedātu, izjūtot rutīnu. Šobrīd esmu patiesi nobijusies, saņemot šīs lomas piedāvājumus. Uzskatu, ka Nāra ir loma, kurai vajadzīgs laiks. Reiz to iestudēju ļoti īsā laikposmā, kad lomā bija jāielec pāris dienu laikā. Sevī pazaudēju visu brīnumu, īpašās sajūtas, kas saistītas ar šo lomu. Nobijos un sapratu, ka Nāru nedrīkst iekļaut rutīnas repertuārā, tā jārada pakāpeniski, dienu pēc dienas. Man ir vajadzīgi jauni iestudējumi šai operai, man jādiskutē ar režisoriem, man jāsajūt savi skatuves partneri…
 
Atgriežoties pie Pučīni, varu teikt tā – ja Pučīni mūzika ir man asinīs, tad Dvoržāka mūzika ir manā dvēselē. Kad dziedu Nāru un dzirdu šo mūziku, jūtos labāk. Kļūstu labāks cilvēks.
 
Kad esmu uz skatuves, sadzirdu orķestra krāsas, jūtu, ka manī rodas aizkustinājums, es teiktu – pat tāda brīnumaina sajūta. Arī šis stāsts – skaists, lirisks. Kaut gan manā skatījumā tas nav par skaistumu, patiesībā tā ir liela drāma. Par dvēseli, kas gribēja būt laimīga cilvēkveidīgo pasaulē, taču saņēma dunci mugurā no personas, kuru mīlēja vairāk kā pašas dzīvi.
 
– Kad runāju ar iestudējuma režisori Mēriju Zimmermani, viņa teica, ka ar jums visvairāk esot spriedušas, ka šī opera ir par nodevību.
 
– Noteikti. Vai zināt, ko jūtu operas beigās? Nāra ir ļoti sapņojusi par nonākšanu cilvēkbūtņu pasaulē, kļūstot par normālu sievieti, jo bija iemīlējusi princi, taču finālā tā ir drāma, jo viņa paliek starp divām pasaulēm – viņa nevar atgriezties savā zemūdens pasaulē, un nevar palikt arī cilvēku pasaulē. Viņa patiešām pazaudē pati sevi. Šis stāsts ir traģisks, jo mīlestība nogalina viņus abus.
 
– Parunāsim par jūsu trim ārijām šajā operā. Nepārprotami slavenākā ir "Dziesma mēnesim" pirmajā cēlienā. Taču jums ir brīnišķīgas ārijas arī otrajā un trešajā cēlienā, kas ir ne mazāk izteiksmīgas un skaistas, tikai nav tik zināmas…
 
– Jā, apbrīnojami! Es tiešām nezinu, kādēļ tā noticis. Tagad esmu nolēmusi tieši šīs pārējās iekļaut savās koncertu programmās, jo publikai tās ir jādzird.
 
"Dziesma mēnesim" jau kļuvusi gandrīz kā popmūzika. Ikviens to labi pazīst. Taču man šī ārija nozīmē tikai sākumu. Bīstamība ir tajā, ka vari pats iestrēgt šajā dziedājumā. Arī klausītājiem ir tendence iestrēgt pie šī dziedājuma un tad izdarīt savus secinājumus – patīk vai nepatīk šī opera.
 
Bet tas taču ir tikai pats sākums, un stāsts par šo varoni ir citādāks. Otrā cēliena ārija ir ļoti dramatiska, savukārt trešā cēliena lēnā ārija ir fantastiska, tik aizkustinoša!
 
– Nāras tēlam ir dažādi skatpunkti. Pirmajā cēlienā viņa ir zemūdens valstības būtne. Otrajā cēlienā viņa ir sieviete un notikumi neattīstās pārāk labi. Trešajā cēlienā viņa atkal atgriežas ūdens dzelmē.
 
– Un trešais cēliens ir pilns ciešanu, kas man tik ļoti patīk (abas smejas)! Trešajā cēlienā noteikti esmu savā pasaulē.
 
– Kādēļ jūs esat - lai gan man nevajadzētu tā teikt - tik laimīga, ciešot uz operas skatuves?
 
– Kad mēs raudam vai ciešam, attīrām savas dvēseles. Mēs kļūstam labāki. Labāk saprotam savas esības nozīmi šajā pasaulē. Esam vairāki vienoti ar Dievu – ar Kādu, kurš radījis šo pasauli.
 
Diemžēl neesam radīti laimīgi šajā pasaulē. Mēs varam mēģināt būt laimīgi, bet problēmas nekad nebeigsies. Uzskatu, ka uz skatuves aktierus var redzēt ļoti dramatiskos un sensitīvos momentos, aktieri cieš.
 
Ja aktieris cieš pa īstam, skatītāji var sajust šī mākslinieka dvēseli. Īstenībā aktieris novelk savu ādu… un paliek kails. Līdz ar to, ka mīlu savus klausītājus un savu profesiju, man patīk būt pilnīgi kailai, bez ādas "mēteļa".
 
Tāpēc, ka cilvēki zina, kas es esmu un viņi sajūt mani. Man nav jāsaka, kas es esmu. Tas kļūst iespējams tikai tad, kad tu esi ciešanās uz skatuves. Un māksliniekam tas vēl ir arī jāizbauda, jābūt iekšējam gandarījumam. Jo tad cilvēks tīra savu sirdi un savu dvēseli. Tā ir brīnumaina sajūta, es to mīlu!
 
lsm.lv  
 

Profesiju aprakstu katalogs
Amatu aprakstu paraugi


Powered by "Esteriol Design Studio"