Ar Trasuna fabulām Kolnasātā ieskandina Latgales kongresa svētku nedēļu (video)

Tikpat aizrautīgi, mērķtiecīgi un degoši par savu ideju, kāds bija Francis Trasuns 20. gadsimta sākumā – tādi mēs esam arī tagad. Tā sevi un citus Latgales iedzīvotājus raksturo Franča Trasuna fabulu svētku dalībnieki.

 

Fabulu svētki – šeit Rēzeknes novadā, Franča Trasuna dzimtajās mājās “Kolnasāta” ir pirmais notikums, ar ko šonedēļ atklāts Latgales kongresa simtgadei veltīto pasākumu cikls.

 

“Kolnasātā” šobrīd atrodas muzejs. Katra tā ekspozīcija vēsta par sabiedriskā darbinieka Trasuna ikdienu, laikabiedriem un ģimeni. Trasuns ir viens no idejas par Latgales latviešu apvienošanos ar pārnovadu latviešiem autoriem un visu mūžu aizstāvējis latgaliešu valodu un kultūru.

“Viņš ir gan rakstījis presei, gan bijis priesteris. Viņš ir bijis politiķis. Gala rezultātā arī rakstījis fabulas. Par to, ka viņš ir bijis sabiedriskais darbinieks vispār tas nav apspriežams. Tik daudzšķautņaina personība, līdz ar to viss, ko viņš ir darījis, ir unikāls,” par Trasunu stāsta muzeja “Kolnasāta” direktore Inta Deksne.

 

Tuvojoties Latgales kongresa simtgades svētkiem, muzejā vairākas ekspozīcijas daļēji atjaunotas. Izveidota seno saimniecības priekšmetu izstāde, mainīts fotoattēlu klāsts, bet viena no telpām veltīta Franča vecākiem Jāzepam un Ievai Trasuniem. “Viņa bija godājama sieviete, viņa bija cilvēks, kuras viedoklī ieklausījās. Galu galā viņa izaudzināja septiņus brašus dēlus. Arī Jāzepam Trasunam mūsu muzejā atvēlēts viens stūrītis, kur ir arī gan viņam kādreiz piederošais patofons un arī uzskates materiāli no viņa dzīves,” klāsta Deksne.

 

Tieši vecāki ir tie, kas pirmie bērnam šūpulī liek dzīves pamatvērtības.

 

Liela daļa no Franča Trasuna pieredzē gūtajām mācībām apkopotas viņa fabulās. Savu aktualitāti tās saglabājušas līdz pat mūsdienām, tāpēc Latgales kongresa simtgades svinības iesāktas ar fabulu svētkiem.

Dažādu profesiju pārstāvji – mūziķi, aktieri, uzņēmēji un citi, gan arī skolēni lasīja fabulas un dalījās arī ar saviem dzīvesstāstiem. “Es esmu no Lendžu puses. Man ļoti patīk sports, dzeja, un es ļoti ceru, ka ar kaut ko vienu no tā es dzīvi saistīšu (..) Es esmu savas valsts patriots, un es esmu Latgales patriots,” saka fabulu svētku dalībnieks no Lendžu pagasta Jānis Piveks.

 

Fabulu svētku režisore un aktrise Iveta Graudiņa atzīst, ka vēlējusies, lai šo cilvēku dzīvesstāsti iedvesmotu klātesošos.

”Tāpat kā Franča Trasuna idejas savulaik iedvesmoja viņa līdzgaitniekus. Tāpat arī katram no mums ir savs mazais sapnītis. Mazāks vai lielāks, savs aicinājums. Un kā no tā nenobīdies? Jo vienā brīdī šis aicinājums, ko mēs satiekam savā ceļā, kļūs par izaicinājumu,” stāsta Graudiņa.

 

Rēzeknes teātra “Joriks” latviešu teātra trupas aktrise no Rīgas Laura Atelsone norāda, ka Francis Trasuns ir bijis nozīmīgs cilvēks gan Latgalei, gan Latvijai. “Tāpēc mēs esam noteikti arī šeit, jo būtībā tikai viņa dēļ,” atzīst Atelsone.

 

Fabulu svētkiem izvēlēts Latgales kongresam raksturīgs – vienojošs moto, rindas no Franča Trasuna fabulas: "Ka kūpeibā ir spāks/ Pret tū i runuot grāks!". “Latvija ir gan Rēzekne, gan Latgale, gan Kurzeme, gan Vidzeme. Ja katra apziņā ir tas, kad mēs visi esam kopā, kad nesauc latgaļus par čangaļiem, neizsmej viņus, bet, kad saproti, ka tā ir daļa Latvijas. Ļoti nozīmīga daļa,” norāda Trasuns.

 

“Bez saknēm nav nākotnes un mums ar cieņu ir jāizturas pret cilvēkiem (..) Un pieminēt gan šo notikumu, gan cilvēkus, kas ir bijuši pie šī notikuma šūpeļa. Pie saknēm. Savu pagātni ir jāzina,” norāda Graudiņa.

 

Ar mērķi mudināt savas tautas, gan arī valsts izveides vēsturi, personības un notikumus turēt godā katru dienu un saglabāt šīs atmiņas, vēstīt par tām nākamajām paaudzēm, kongresa simtgades pasākumi Latgalē turpināsies vēl visas nedēļas garumā.