Фото: Publicitātes Foto
Nākotnē iedzīvotājiem, kas izmanto iespēju saņemt atbalstu transporta vai mājokļa īres izdevumiem, atrodot darbu attālāk no dzīvesvietas, varētu samazināt administratīvo slogu. Pie šī jautājuma šobrīd strādā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Iespēja saņemt reģionālās mobilitātes atbalstu pastāv jau ceturto gadu. Šajā laikā programmu izmantojuši aptuveni 630 cilvēki, no kuriem šī gada pirmajā pusē – vairāk nekā 70. Iespēja saņemt finansiālu atbalstu mājokļa īres vai transporta izdevumiem pirmos četrus mēnešus, kopš cilvēks atradis darbu attālāk no savas dzīvesvietas, pastāv no 2013. gada. Maksimālā iespējamā kompensācija četru mēnešu laikā ir 400 eiro, un to nevar saņemt Rīgā. NVA skaidro, ka tieši šī iemesla dēļ Rīgas apkārtnē atbalstu izmantojuši vismazāk. Nodarbinātības pasākumu nodaļas vadītāja Tatjana Juškāne norāda, ka šī gada pirmajā pusgadā visvairāk reģionālās mobilitātes veicināšanas programmas atbalstu izmantoja Rēzeknē:
„Un Aizkraukle, Kuldīga, Liepāja, Talsi un Ventspils. Tātad attālākās vietas, kur cilvēki var atrast darbu tālāk nekā 20 kilometrus projām no deklarētās dzīvesvietas.”
Nodarbinātības valsts aģentūrā sagaida, ka šo iespēju varētu izmantot vairāk cilvēku. Tomēr atbalsta saņemšanai jāizpilda arī virkne nosacījumu. Darba vieta jāatrod vismaz 20 kilometrus no deklarētās dzīvesvietas, un norādītajā dzīvesvietā jābūt deklarētam vismaz pusgadu. Tāpat darba līgums jānoslēdz uz nenoteiktu laiku. Arī darba algai jābūt vismaz minimālās mēneša algas apmērā, bet tā nedrīkst būt lielāka par divām minimālajām mēneša algām, klāsta Juškāne:
„Personai jābūt reģistrētai kā bezdarbniekam vismaz divus mēnešus. Tai darba vietai jābūt reģistrētai NVA filiālē vai publicētai NVA CV vakanču portālā. Un tad 10 darba dienu laikā no darba līguma noslēgšanas ar darba devēju bezdarbnieks atnāk uz filiāli un piesaka šo atbalstu.”
NVA pārstāve skaidro, ka šis atbalsts paredzēts tiem cilvēkiem, kuriem tas ir vitāli nepieciešams. Šo kārtību mainīt neplāno. Taču aģentūrā strādā, lai samazinātu administratīvo slogu darba ņēmējiem:
„Jo pēc piešķiršanas jau darba ņēmējam jāiesniedz mums izdevumus attaisnojošie dokumenti. Respektīvi, no pirmās dienas jāvāc vai nu autotransporta čeki, es domāju, sabiedriskā transporta, vai degvielas čeki, jāiesniedz mums īres līgums. Mēs domājam par to, kā mazināt šo iesniedzamo dokumentu apjomu. Pagaidām grūti komentēt, kad varētu būt izmaiņas. Kad būs, mēs noteikti informēsim sabiedrību.”
„Mūsu filiāle ir visaktīvākā. Arī pagājušajā gadā un arī šogad mums ir visvairāk iesaistīto mobilitātes programmās.” - Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova stāsta, ka atbalstu iedzīvotāji visvairāk izmanto tieši transporta pakalpojumiem. Viņa atgādina, ka šogad atbalstu var saņemt arī publiskā sektora darbinieki. Iepriekš to varēja tikai komersantu nodarbinātie:
„Varbūt, ka šajā gadījumā būs tā, ka no pilsētas cilvēki atkal brauks uz laukiem un izmantos šo mobilitātes programmu. Pozitīvs piemērs ir tāds, ka arī pie mums, Nodarbinātības valsts aģentūrā, ir viena meitene, kura no Varakļāniem braukā uz darbu, uz šejieni, arī pirmos četrus mēnešus izmantoja šo te programmu.”
Tāpat Rēzeknes filiāles vadītāja skaidro, ka pirmā naudā cilvēkam jāizmaksā avansā. Tomēr riski mazinātos, ja esošo kārtību mainītu, norāda Ināra Šindarjova:
„Ne visi mūsu klienti ir godprātīgi, un ne visi var noturēties un strādāt vai mācīties. Varbūt, ka kādam kāja paslīd un viņš vairs neatnāk uz darbu. Tad tā naudas atgriešana ir sāpīgāka. Tāpēc mēs gribētu, lai Nodarbības valsts aģentūras darbinieks varētu izvērtēt, vai dot avansu sākumā vai to avansu nedot, vai labāk norēķināties pēc tam.”
Savukārt Tatjana Juškāne skaidro, ka atbalstu pārsvarā izmanto cilvēki, kuriem tas nepieciešams un kompensācija pilnībā izdevumus nesedzot. Par ļaunprātīgu līdzekļu izmantošu aģentūrai pagaidām ziņu nav, tāpēc avansa kārtību šobrīd mainīt neplāno.
|
