46.lv
Ceturdiena, 2024. g. 28. marts 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Ginta, Gunda, Gunta/ Александр, Денис
lat.46.lv/ru/ » LATVIJAS ZIŅAS

Ģimenes ārsti neizpratnē par pārbaudēm saistībā ar «zaļā koridora» izmantošanu

Фото: lsm.lv
Veselības ministrija šomēnes izlases veidā pārbauda ģimenes ārstus. Konkrēti, uzraugot to, kā notiek pacienta pierakstīšana uz primārajiem izmeklējumiem onkoloģijā. Ministrijas rīcībā esošie dati liecina, ka divās trešdaļās gadījumu vēža diagnoze tiekot uzstādīta, tomēr esot vēl jāvērtē, kādēļ atsevišķos gadījumos konsultācijas saņem arī tie cilvēki, kam tās neesot prioritāri nepieciešamas. Ar šādu papildu kontroli ģimenes ārsti nav apmierināti.
„Zaļais koridors” 11 biežāk sastopamajām vēža diagnozēm pieejams kopš oktobra, un jaunajā kārtībā pacients nepieciešamo pakalpojumu saņem ātri, tuvāko desmit darba dienu laikā. Turklāt pašam nav arī vairs jāmeklē attiecīgais speciālists. Nosūtījumu uz vizīti veic ģimenes ārsts vai medmāsa. Minot, ka nepieciešams atskatīties, vai jaunajā sistēmā kas uzlabojams, Veselības ministrija uzdevusi Veselības inspekcijai izlases veidā šomēnes pārbaudīt vairākas ģimenes ārstu prakses.
 
Arguments, „koridorā” nonākot arī tādi pacienti, kuriem neesot šāda nepieciešamība.
 
"Ja netiek rūpīgi izvērtēts pacienta stāvoklis un faktiski visi tiek sūtīti, tanī brīdī tā priekšrocība pacientiem, kuriem tā vajadzība ir patiesa, viņa vairs nav. Tā ir tā būtība, kas ir „zaļā koridora” principa pamatā. Ir jārada iespēja pacientiem, kuriem ir nepieciešamība attiecīgus pakalpojumus, gan konsultācijas, gan pakalpojumus saņemt. Un attiecīgi, ja ir slimība pierādīta, arī ārstēšanu saņemt. Jāpaskatās, kā šī sistēma strādā," stāsta ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
 
„Zaļais koridors” darbojas Austrumu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā, kā arī Liepājas, Daugavpils un Piejūras slimnīcās. Latvijas Onkoloģijas centrā sadarbību ar ģimenes ārstiem vērtē kā veiksmīgu un nesaredz būtiskas problēmas. Apmēram 100 pacienti nedēļā ejot pa koridoru Onkoloģijas centrā, stāsta centra galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš.
 
"Es pat nezinu, vai vajadzētu domāt arī par to, ka ļoti masīvi varētu pieaugt tas apmeklējumu skaits, jo principā jau iestāde vienmēr ir uzņēmusi ļoti lielu skaitu onkoloģisko pacientu, ja? Protams, ka onkoloģijā ļoti svarīga ir savlaicīga diagnostika, no kā atkarīgi gan rezultāti, gan ārstēšana," norāda Krūmiņš.
 
Pacientu skaits līdz ar reformu esot audzis, taču ne būtiski. Vairāk nekā 60 procentos gadījumu diagnoze tiekot apstiprināta. Tas savukārt parādot, ka veiksmīgi darbojoties saikne starp ģimenes ārstiem un onkologiem. Īpaši tāpēc Ģimenes ārstu asociācijai neesot skaidrs, kāpēc ministrija pašlaik sākusi papildu kontrolēt ģimenes ārstus. Šādas aktivitātes neesot pamatotas, ņemot vērā, ka vairumā gadījumu aizdomas par vēzi apstiprina. Turpina Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.
 
"Tātad slimnīcas ir apmierinātas, runājot ar pacientiem, pacienti arī ir apmierināti. Nevienā valstī nav tā, ka 100% ar aizdomām nosūta un 100% ir, ja? Anglijā tie ir 10%. Citās valstīs 20%. Mums ir ļoti augsts rādītājs. Tā kā es tiešām nesaprotu ministrijas aktivitātes," uzsver Veide.
 
Veselības inspekcijas pārbaudes plānots noslēgt 1.februārī, un kā veicas līdz šim, to ministrijā pagaidām komentēt atturas. Jāatgādina, ka primārie bezmaksas izmeklējumi onkoloģijā tika ieviesti ar mērķi mazināt rindu problēmu un palīdzēt pacientam noskaidrot diagnozi pēc iespējas ātrāk, no kā atkarīgs tālāks ārstēšanās process.
 
lsm.lv  
 

Profesiju aprakstu katalogs
Amatu aprakstu paraugi


Powered by "Esteriol Design Studio"