Фото: Flickr.com
Ziemassvētku tradīciju ierasts atzīmēt kopā ar ģimeni, dalot dāvanas, ieturot vakariņas vai apmeklējot kādu svinīgu koncertu. Arī pansionātos, šķiet, svētkus vecie ļaudis pavada līdzīgi - kopā ar aprūpētājiem, taču būtiskākais daudziem iztrūkst. Tā ir ģimenes klātbūtne svētkos. Mežciema aprūpes centra darbinieki stāsta, ka ziedošanas laikā var nākt talkā ar kādiem remontdarbiem nepieciešamiem materiāliem, taču vairāk iemītnieki alkst sarunas ar kādiem pansionāta ciemiņiem, vēsta LSM.
„Tiešām apbrīnojami, kā pedagogi strādā ar jauniešiem, un jaunieši labprāt nāk pie veciem cilvēkiem, jo viņi redz, ka viņi šeit ir nepieciešami. Nu, jauki tie jaunieši! Kad nāk Ziemassvētku laiks, zāle ir pilna un nāk visi, kas var atnākt, un arī, kas nevar – ratiņkrēslos. Un sajūta būs visiem kopā šai paaudzei ir ļoti svarīga,” stāsta centra
Arī pansionāta eglīte jau bijusi pirms Ziemassvētkiem, bet šajā dienā paredzēts dievkalpojums un Krusta baznīcas jauktā kora priekšnesumi.
Mežciema aprūpes centra iedzīvotāja Valtraute stāsta, ka Ziemassvētkus viņa pavada ar tuvākajām pansionāta kaimiņienēm. Taču visvairāk svētkos viņai pietrūkstot svaigi ceptās maizes smaržas. „Ziemassvētku koncertu es noklausīšos šeit, un tad mēs iesim ciemos. Elfiņi nāks ar mazām dāvaniņām. Tad uzdzers kafiju un kādu piparkūku, konfektīti. Lai ir tā ģimenes noskaņa. Mēs mākam priecāties arī par niekiem, mums nav vienmēr vajadzīgs helikopters un nezin kas,” saka Valtraute.
Pansionāta plašajā bibliotēkā Biruta viena pati liek puzli, lai atpūtinātu rokas no zeķu adīšanas un asinātu prātu. Pensionāre Mežciema centrā dzīvo jau 16 gadus, bet jūtas labi Ziemassvētku laikā, jo bijušas daudzas izklaides: „Vakar mums iedeva smukas paciņas. noskaitījām dzejolīšus, kas mācēja. Un salavecītis bija.”
Savukārt pensionāru aprūpētāji, kas strādās arī šovakar, radīšot noskaņu ar rūķu cepurēm un iespējams kādām dziesmām, bet virtuvē svētku vakaram būšot sagādāts kāds gardums.
Atbalstītāju ļaudīm, kas dzīvo pansionātā ir daudz, taču šeit vairāk gaida nemateriālus ziedojumus, proti, ģimenes sajūtu, secina Mežciema aprūpes centra vadītājs Ainārs Judeiks.
„Vajadzīgs sirds siltums. Mēs paši darbinieki, protams, ikdienā dodam, bet tas ir mūsu darbs. Bet ir vajadzīgs, lai cilvēki nāk no malas: skolēni, no baznīcām organizācijām, arī vienkārši aktīvi cilvēki pensijas vecumā, jo visvairāk ir vajadzīgas sarunas, komunikācija. Jo darbinieki ir viens vai divi uz 20-30 cilvēkiem, un tā komunikācija ir mazāk. Pie mums nāk arī praktikanti, un vecie cilvēki atveras. Kad nāk cilvēki no malas, viņš ir runīgāks, emocionālās, kļūst sirsnīgāks,” stāsta Judeiks.
Lai arī pansionātā svētku laikā ir daudz apmeklētāju no 280 centra iedzīvotājiem aptuveni pusei veco ļaužu tuvinieku nav. Uz pansionātu svētkos apciemot vientuļākus iedzīvotājus var nākt jebkurš, bet iepriekš centra darbinieki aicina pieteikties.
|
![LSM.](http://<div style="text-align: right;"><a href="http://www.lsm.lv"><img src="http://www.46.lv/images/_lsm.png" alt="lsm.lv" /></a> </div>){kind=link}