46.lv
Piektdiena, 2024. g. 29. marts 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Agija, Aldonis/ Трохим, Иван
lat.46.lv/ru/ » LATVIJAS ZIŅAS

Ko Latvijai nozīmē prezidentūra Eiropas Savienības Padomē (video)

Фото: Prezidentūras logo
Katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.
 Kas ir prezidentūra?
 
Prezidentūra organizē un vada Ministru padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. Dažādu sanāksmju skaits pusgada laikā var būt pat ap 2000. Prezidentūras uzdevums ir būt godīgam un neitrālam sarunu starpniekam.
 
Prezidentūras uzdevums ir veikt arī koordinācijas funkcijas ES Padomē, sadarboties ar citām dalībvalstīm un ES Padomes Ģenerālsekretariātu, kā arī Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomes priekšsēdētāju. Prezidentūra reprezentē ES Padomi attiecībās ar Eiropas Komisiju, kā arī pārstāv ES Padomi ārpus ES.
 
Kas ir padome?
 
Eiropas Savienības (ES) Padome ir viena no ES institūcijām, kas pārnacionālā līmenī īsteno varu tajās jomās, kurās dalībvalstis, saskaņā ar ES līgumiem, ir deleģējušas kompetenci ES. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Tikai ES Padomei visu dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī ES Padomes ministru līmeņa sanāksmes notiek Luksemburgā.
 
ES Padomes darbu koordinē un informācijas apriti ar dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. Ģenerālsekretariāts ir cieši un nepārtraukti iesaistīts Padomes darba organizēšanā, koordinēšanā un tās darbības konsekvences nodrošināšanā, kā arī tās 18 mēnešu programmas īstenošanā.
 
ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kas sanāk atbilstoši to kompetencei šādās Ministru padomes formācijās:
 
• vispārējās lietas,
• ārlietas,
• ekonomika un finanses,
• tieslietas un iekšlietas,
• nodarbinātība, sociālā politika, veselības un patērētāju tiesību aizsardzība,
• konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība, pētniecība un kosmoss),
• transports, telekomunikācijas un enerģētika,
• lauksaimniecība un zivsaimniecība,
• vide,
• izglītība, jaunatne, kultūra un sports.
 
Ministru padomes sanāksmes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada Augstais pārstāvis.
 
Ministru sanāksmes sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Committee of Permanent Representatives - COREPER), kurā darbojas visu dalībvalstu vēstnieki Eiropas Savienībā, un apmēram 200 nozaru ekspertu darba grupas un komitejas, kurās piedalās visu dalībvalstu pārstāvji.
 
Kas Latviju pārstāv ES Padomē?
 
Ministru sanāksmēs Latviju pārstāv Latvijas valdības ministri. Tas, kurš ministrs Latviju pārstāv, ir atkarīgs no tā, par kuras nozares jautājumu attiecīgā Ministru padome lemj. Latvijas Republikas Pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs (Latvijas vēstnieks ES) un viņa vietnieks pārstāv Latviju Pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER) sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalās darba grupu un komiteju sanāksmēs. Prezidentūras laikā visas šīs sanāksmes vadīs Latvijas pārstāvji. Pastāv arī daži izņēmuma gadījumi, kad sanāksmes nevada prezidējošās valsts pārstāvji, piemēram, sanāksmes par ārlietu jautājumiem vai situācijas, kurās darba grupu vai komiteju uzticēts vadīt īpaši izvēlētam pārstāvim vai Eiropas Komisijas pārstāvim.
 
Kad būs Latvijas prezidentūra ES Padomē?
 
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusē. Latvija pārņems prezidentūru no Itālijas un nodos to Luksemburgai.
 
Kura valsts šobrīd ir prezidējošā?
 
Itālija    2014.gada 2.puse
Latvija    2015.gada 1.puse
Luksemburga    2015.gada 2.puse
 
Kas īstenos Latvijas prezidentūru?
 
Iesaistīšanās ir viena no centrālajām Latvijas prezidentūras sagatavošanas un norises vērtībām.
 
Latvijas prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā tieši iesaistīti gan ministriju un to padotības iestāžu, gan Latvijas Republikas Patstāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā pārstāvji. Kopskaitā tie ir aptuveni 1140 ierēdņi un darbinieki, kuri prezidentūras laikā veiks ES Padomes darba grupu vadītāju, to vietnieku, nozaru ekspertu, nozares jautājumu koordinatoru un nozares jautājumu komunikatoru funkcijas.
 
Lai koordinētu prezidentūras sagatavošanas procesu un nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu, visās nozaru ministrijās ir nozīmēti prezidentūras koordinatori. Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts regulāri sadarbojas ar prezidentūras koordinatoriem, piemēram, reizi mēnesī tiek rīkota tikšanās, lai kopīgi spriestu par svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem. Tāpat arī katrā ministrijā ir nozīmēti Latvijas prezidentūras ES Padomē komunikācijas speciālisti. Prezidentūras koordinatoru un komunikācijas ekspertu ministrijās kontaktinformācija.
 
Prezidentūras īstenošanā iesaistīsies arī apmēram 100 praktikanti, kuri prezidentūras laikā veiks delegāciju pavadoņu funkcijas, kā arī palīdzēs ārvalstu žurnālistiem mediju centrā.
 
Prezidentūras sešu mēnešu darba programmas satura veidošanā iesaistās arī pārstāvji no akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides, nevalstiskā sektora un citi pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Lai nodrošinātu nevalstiskā sektora līdzdalību prezidentūras veidošanā un norisē, regulāri organizētas tikšanās ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Sekretariāta un nevalstisko organizāciju sadarbības protokolu parakstījušas 89 nevalstiskās organizācijas.
 
Kā var iesaistīties prezidentūras veidošanā un īstenošanā?
 
-    sekojot prezidentūras sagatavošanas procesam un daloties ar savām idejām sekretariats@es2015.lv vai @ES2015LV;
-    piedaloties prezidentūras sekretariāta un mūsu sadarbības partneru rīkotajos pasākumos;
-    piesakoties jaunumiem un pastāstot citiem par prezidentūru;
-    piesakoties izsludinātajiem publiskajiem iepirkumiem, piedāvājot savas preces un pakalpojumus prezidentūras pasākumu norises nodrošināšanai;
-    iesaistīties atbalstītāju programmā, atbalstot prezidentūras veidošanu ar precēm un pakalpojumiem;
-    strādājot praksē sekretariātā.
 
Kā tiek noteiktas prezidentūras prioritātes?
 
2014.gada 14.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē trīs prioritāros darbības virzienus (papildu informācija):
 
- informācijas sabiedrības stiprināšana un tās piedāvāto iespēju izmantošana ES nākotnes attīstībai;
 
- ES lomas stiprināšana globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošana ES kaimiņu reģionos;
 
- konkurētspējīgāka ES kā pamats izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījums nākotnes attīstībā.
 
Latvijas prezidentūras prioritāšu noteikšanai 2012.gadā rīkotas arī publiskās diskusijas, kuru laikā noskaidroti daudzi prezidentūras laikā izceļamie jautājumi. Diskusijas rīkoja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts, sadarbojoties ar Latvijas Politologu biedrību, Valsts kanceleju, Ārlietu ministriju un Latvijas Universitāti. Lai sekmētu sabiedrības informētību par gatavošanos prezidentūrai un iesaisti prezidentūras prioritāšu noteikšanā, 2013.gadā organizēts diskusiju cikls Rīgā un reģionos ar plašu sabiedrības iesaisti.
 
Cik prezidentūra izmaksās?
 
Latvijas prezidentūras ES Padomē budžeta veidošanai izvēlēta centralizēta pieeja, kas paredz apkopot visu valsts pārvaldes institūciju prezidentūras nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus vienkopus. Tāpat valsts pārvaldes iestāžu iepirkumi prezidentūras vajadzībām tiek veikti kopīgi. Šāda pieeja nodrošina budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu un prezidentūras izdevumu caurskatāmību, kā arī racionālu ar budžetu saistīto funkciju izpildi valsts pārvaldē.
 
Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts un nozaru ministrijas veic sarunas ar EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta Bilaterālo finanšu instrumentu administratoriem par finanšu piesaisti atsevišķiem pasākumiem. Tāpat norisinās sarunas ar Eiropas Komisiju par finansējumu vairākiem pasākumiem prezidentūras kontekstā. Finansējums piesaistīts arī no Eiropas Sociālā fonda.
 
Papildus tam notiek darbs ar atbalstītāju piesaisti prioritāri šādās jomās - ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistīti pakalpojumi un preces; transporta, ēdināšanas un sabiedrības informēšanas pakalpojumi un kultūras programmas nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs.
 
Jāatzīmē, ka ieguvumi no izlietotajiem līdzekļiem būs vērā ņemami. Prezidentūra ir iespēja Latvijai kā valstij stiprināt savu lomu un ietekmi ES ilgtermiņā. Tāpat tā ir iespēja popularizēt Latvijas kultūras vērtības un vēsturi. Prezidentūra ir arī iespēja attīstīt Latvijas valsts pārvaldi, tā, piemēram, prezidentūras pieredzes rezultātā pieaugs Latvijas valsts pārvaldes ierēdņu un darbinieku prasmes izmantot ES lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālo interešu pārstāvībai.
 
Kopumā Latvijas dalībai ES ir nozīmīga ietekme uz Latvijas budžetu, jo valsts saņem būtisku finansiālu atbalstu no ES kopējā budžeta. Finansējums, ko Latvija saņem no ES budžeta, ievērojami pārsniedz Latvijas iemaksas tajā.

 
lat.46.lv  
 

Profesiju aprakstu katalogs
Amatu aprakstu paraugi


Powered by "Esteriol Design Studio"