Фото: lsm.lv
Secinājumi par otrdien publiskoto sabiedriskās domas aptauju ”Piederības sajūta Latvijai” vēl top, tomēr dažas atziņas par aptauju, kuras rezultāti liecina, ka aptuveni 64% Latvijā dzīvojošo cittautiešu sevi uzskata par Latvijas patriotiem, jau izdarītas. Jau drīzumā pēc valdības pasūtījuma notikušais SKDS pētījums par mazākumtautību piederības sajūtu Latvijai tiks apspriests Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā.
Tās priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) norāda, lai arī aptauja liecina, ka valsts aktivitātes sabiedrības saliedētības veicināšanā ir samērā maz pamanītas, tas vēl nenozīmē, ka tām būtu jākļūst intensīvākām. ”Tas ir dziļāk skatāms jautājums, bet reizēm…aktivitātes jau nav pašmērķis. Aktivitātes varbūt tieši tā, kā sportā tiesneši - jo tās ir mazāk pamanāmas, jo tās varbūt ir labākas,” skaidro Latkovskis.
Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēks Dmitrijs Oļehnovičs uzskata, ka aptaujas rezultāti kārtējo reizi apstiprina, ka Latvijai valstiskā līmenī ir jāpievērš lielāka vērība mediju telpai, kurā notiekošais ietekmē arī šeit dzīvojošo cittautiešu attieksmi.
”Esmu pārliecināts, ka, pirmkārt, ir jāveido valstisku mediju telpa krievu valodā. Tieši vairāk, ne tikai Latvijas Radio 4, ir jābūt tam, kas izskanēja pavasarī, - ka ir jābūt kaut kādam televīzijas kanālam, kas vieno visas Baltijas valstis,” skaidro Oļehnovičs. „Tas ir viens moments. Otrs moments - tomēr būtu jāsaprot, ka ar aizliegumiem panākt kaut ko ir diezgan sarežģīti. Līdz ar to vairāk ir jāorientējas uz to, lai būtu lielāka piederības sajūta. Propagandas karš, kas notiek līdztekus pilsoņu karam Ukrainā un ne tikai pilsoņu karam Ukrainā, noteikti iespaido apziņu un arī ietekmi uz rezultātiem,” viņš piebilst.
Viņaprāt, ar valstiskām aktivitātēm sabiedrības saliedētības veicināšanā nevajadzētu pārspīlēt, jo tie cittautieši, kas tās vēlas pamanīt, tās ir pamanījuši.
Turklāt esot jāņem vērā, ka atsevišķos jautājumos par vēsturisko notikumu interpretāciju ir teju neiespējami panākt sabiedrības saliedētību. ”Protams, mums ir arī tas, ko sauc par piemiņas kariem vai atmiņas kariem - respektīvi 16.marts un 9.maijs. Bet tur kaut ko darīt ir diezgan sarežģīti uz doto brīdi, bet ir jābūt mediju telpai,” norāda Oļehnovičs.
Jau vēstīts, ka sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā, kas notika šīs vasaras sākumā, kopumā aptaujāts 801 Latvijā dzīvojošs cittautietis.
Aptaujas rezultāti sociologiem sagādājuši arī vairākus pārsteigumus, piemēram, atklājies, ka vecāka gada gājuma cittautieši salīdzinoši biežāk sevi atzīst par Latvijas patriotiem.
Источник: lsm.lv
|
