Фото: lsm.lv
Šobrīd Latvijā kopumā reģistrēti jau vairāk nekā 75 tūkstoši suņu. Skaits turpina ar katru dienu pieaugt. Lai gan no šā gada suņu čipošana un reģistrēšana Lauksaimniecības datu centra datu bāzē katram saimniekam jāveic obligāti, cilvēki joprojām neizprot suņu obligātās reģistrēšanas jēgu, vairums to dara vien tāpēc, ka baidās no soda. Šobrīd gan īsti nav skaidrs, kurš tieši būs atbildīgs par suņu čipošanas kontroli.
Janvārī nedēļas laikā vidēji Lauksaimniecības datu centra datu bāzē tiek piereģistrēti aptuveni divi tūkstoši jaunu suņu. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu šis process kļuvis aktīvāks. Pērn šāds suņu skaits tika reģistrēts vien mēneša laikā.
Saimniece Signija no Rēzeknes savu suni sačipoja jau pirms diviem gadiem. Noteicošais viņai šķiet tas, ka čipošana ir obligāta.
Rēzeknes pilsētā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 2700 suņu, Rēzeknes novadā vairāk nekā tūkstotis, tomēr Rēzeknes suņu patversmē nonāk dzīvnieki, kuriem ap kaklu ir suņu siksnas, bet mikročips zem ādas nav atrodams. Daži suņu saimnieki vēl tikai domā par čipošanu.
Bijuši gadījumi, kad patversmē suns nonācis ar čipu, tomēr nav reģistrēts datu bāzē. Ne visi veterinārārsti, veicot mikroshēmas ievadīšanu zem ādas, veic suņu reģistrēšanu. Šādos gadījumos saimniekam tas jāizdara pašam. Datu centrā aprēķināts, lai vienu suni piereģistrētu, nepieciešamas vismaz 20 minūtes. Veterinārārste Rita Gabrusāne Bogdanova laika ekonomijas dēļ pati suņus nereģistrē. Viņa norāda, ka šobrīd cilvēki aktīvi veic suņu čipošanu, tomēr to dara nelabprāt.
Publiskajā telpā janvāra sākumā izskanējusi informācija par to, ka Rīgā pašvaldības policija un Administratīvā inspekcija veiks suņu kontroli par čipošanu. Savukārt Rēzeknē pašvaldības policijas nav, un Administratīvā inspekcija norāda, likumā viņiem tas nav noteikts, pilsētas saistošie noteikumi to neparedz.
Inspekcijai jākontrolē, vai pilsētā suņi reģistrēti pašu vietējā uzskaitē, bet ne to, vai reģistrēti Lauksaimniecības datu centra datu bāzē.
“Tur ir tāda neliela problēma, kura pastāv jau visā valstī, ka uzsākt procesu var tikai tas procesa virzītājs, kurš tālāk tiesīgs sastādīt protokolu vai pieņemt lēmumu, faktiski protokolu par šī panta neizpildīšanu. Valsts policija veic kontroli, ja nav atrunāts cits subjekts. Pašvaldības administratīvā inspekcija nav iekļauta kodeksā kā atsevišķs subjekts, kurš tiesīgs piemērot kodeksa pantu prasības,” skaidro Rēzeknes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis.
Savukārt, uzrunājot Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldi, tur noliedz, ka viņu pienākumos būtu suņu čipošanas kontrolēšana. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji to, vai suns ir čipots, pārbaudīs, paralēli veicot citus pienākumus, piemēram, pēc kādas sūdzības par dzīvnieku labturības pārkāpumiem vai, dodoties uz saimniecībām, tostarp pārbaudīs arī suņus. Tomēr īpaši reidi nav paredzēti.
|
