5.–6. majā 4. pasauļa latgalīšu saītā nūtyka Latgolys symtgadis kongress, kas beja veļteits Latgolys kongresa simtgadei i vierteja 1917. goda lāmumu izpiļdi. Kongresu reikuoja Latgalīšu kuturys bīdreiba, Rēzeknis Tehnologeju akademeja, Daugovpiļs Universitate, kai ari juridiski viesturyskuos sekcejis dorbu organizēja K. Dišlera fonds i Publiskūs tīseibu instituts, informē Ilga Šuplinska, kongresa koordinatore.
Akademiskajam pasuokumam 4. pasauļa latgalīšu saītā apzynuoti tyka izalaseits simbolisks nūsaukums: Latgolys symtgadis kongress uzsvēre pasuokuma nūzeimeibu, izcēle faktu, ka ideja par apsavīnuošonu rūnās taišni Rēzeknē, Latgolā, kai ari asociativi lyka puordūmuot Aleho Karpentjera dorbu „Symts vīntuleibys godu”.
Kongresā pīsadaleja 551 registrāts daleibnīks (nateik skaiteiti plašsazinis leidzekļu puorstuovi, kuru skaits kūpā ar tehniskajim darbinīkim beja puori symtam, tīšsaistē 6. majā beja puori 1000 pīslāgumu). Pyrmū reizi pasauļa latgalīšu saīts tyka translāts Latvejis televizejā, tū var nūsavērt ari atkuortuoti vairuokūs socialūs teiklūs. Taipoš tyka filmāts kongresa turpynuojums 6. majā, kū varēs redzēt Rēzeknis Tehnologeju akademejis sātys lopā.
Rezolucejis pamats ir 1917. goda kongresa lāmums: 2. Mes, Latgolas latwiši, apsawinodami ar Kurzemes un Wydzemes latwišim, paturēsim sowu pašwaldibu, pylnu tisibu pašnuteikšonas woludas, ticibas, baznicas, skolu un saimestibas, kai ari zemes jautojumā, boznicas dorišonos piwinojut pi Latgolas ari Kurzemes un Wydzemes katolius.
Parkū taišni volūda ir rezolucejis centrā: 1) volūda veidoj dūmuošonys, pošapzinis i identitatis pamatu; 2) eistynojūt tīseibys iz volūdu, teik aplīcynuota vuorda i apzinis breiveiba; 3) sevkurs volūdys punkts satur ari ekonomiskuos praseibys, partū ka nav vareibys īvīst apvuiceibu školā bez finansiala atbolsta, volūdys funkceju paplatynuojums nas sev leidza ari jaunys dorbavītys voi vysmoz pīnuokumu i atbiļdeibys puorskateišonu. Kai precizi sovā runā nūruodieja metropolits Zbignevs Stankevičs: „Latgale savas saistības izpildīja. Bet vai izpildīja pārējie novadi?” Jis aicynuoja iz Latgolys praseibu respektiešonu.
Vītā citēt Ivara Litavnīka (Latgolys Studentu centra vadeituojs 1992. godā) saceitū: „Pēc attīksmes pret Latgolu var saskatēt 3 ļaužu pulkus: 1 – vīnaļdzeigī, kuru ir ļūti daudz, 2 – tī, kuri latgaļu volūdu sauc par sātas un bazneicas volūdu, prīcōjās par latgalīšu dzīdōšonu, tautas tārpim, un sōc žālabaini raudōt par Latvijas vīnōteibu, vīnu vaļsti un vīnu volūdu, tikleidz latgaliskais izīt ōrpus Latgolas sātas, bazneicas un folkloriskim pasōkumim, (..) 3 – dūmoj drusku sovaižōk.” Jau kongresa laikā „ūtrūs” pasaruodeja „pulki”, kas biedeiguokais – taišni nu vacuokuos paaudzis, kas vysu laiku ceinuos pret 2008. goda apstyprynuotajim pareizraksetibys nūteikumim. Izaruoda tei nav ceiņa pret uo, bet ceiņa par tū, kab latgaliskais elements palyktu sātys, bazneicys i folklorys elements. Varbyut taišni partū, ka jī skali pauduši i pauž sovu fobeju pret latgaliskū, ir zaudāts laiks daudzom reformom, kas beja vajadzeigys i organiskys 20. godu symta beiguos. Bet te der atguodynuot uzrokstu iz atkluotuos pīminis zeimis: „Varai pīder laiceiba, taisneibai – myužeiba” (Fraņcs Trasuns). I vysi jī – F. Trasuns, F. Kemps, P. Strods, V. Luocs i cyti – stuovēja par latgalīšu volūdys tīseibom školā, pošvaļdeibā i plotā publiskajā telpā. Laiks tū aplīcynuot ari mums!
Jā,sākotnēji bija reģistrēts 551 saieta dalībnieks,taču pretrunīgo noslēguma deklarāciju pieņēma kādi septiņdesmit... Jautājums ir par to,kāda leģitimitāte ir saieta rezolūcijas izpildes komitejai.Vienu varu pateikt droši.Tā saucamā "Latgales karoga" virzīšana uz noteiktu juridisku statusu ir neprāts un tuvredzība,kas nākotnē var radīt neparedzamas,rūgti nožēlojamas sekas.Ceru,ka tas nenotiks!
Kongress un tā murgrezolūcija dara kaunu Latgalei visā Latvijā. Kauns šupliskām, kairišiem, lociem, viļumiem. Vienīgais gudrais cilvēks plenārsēdē bija eksprezidente, bet attieksme ret viņu bija pāķiska. Aiz visa slēpjas atsevišķu cilvēku materiālās un politiskās intereses.
Tālāk vairs nav kur - Barševskis atvainojās eksprezidentei to neaudzināto pāķu vietā un otrajā dienā kongresā nepiedalījās. Antrai Rugātei referātu neatļāva lasīt, zinot, ka viņa nepiekrīt ,,kārklu latgaliešiem''....
