Rēzeknes novadā godināja zelta pārus

Kaut arī pagājis pusgadsimts no tās dienas, kad viņi teica viens otram “jā” vārdu, tobrīd šie sirmie vīri un sievas šķita kā puiši un meitenes, jauni un skaisti, mīlestības un degsmes pārpilni, taču klāt nācis vēl kaut kas daudz vērtīgāks – saudzīgums un iecietība, prasme sargāt un pažēlot vienam otru vājumā, nespēkā, slimībā… Zelta pārus sveica Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, novada domes priekšsēdētāja vietniece Elvīra Pizāne, Ozolaines pirmsskolas izglītības iestādes, Maltas mūzikas skolas, J. Klīdzēja Sakstagala pamatskolas jaunie talanti. Savu māmiņu un tēti šajā dienā aizkustinoši sveica Latgalē populārais šlāgerdziedātājs Juris Ostrovskis. Sirsnīgus vārdus par katru no zelta pāriem teica Rēzeknes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja p.i. Marija Deksne. Katram savs liktenis, katram savs stāsts, taču kopīgs ir viņu jaunības laiks — septiņdesmitie gadi, kuros pārdzīvotais ir apklājies ar romantisku atmiņu zeltījumu.

 

Staņislava un Broņislavas Višu (Stružānu pagasts) laulības reģistrācija notika 1967. gada 12. martā Silmalas pagasta dzimtsarakstu nodaļā, bet kāzas tika svinētas 29. aprīlī. Staņislava dzimtā puse ir Dukstigals, Čornajas pagastā, bet Broņislavas — Silmalas pagasts. Broņislava vēl mācījās, bet Staņislavs Silmalā jau strādāja par galveno inženieri, kad viņi saprata, ka nespēj viens bez otra iztikt un ka viņu mīlestības jūtas ir tik spēcīgas. Līdz 1969. gadam jaunā ģimene dzīvoja Silmalā, tad pārcēlās uz Viļāniem, bet kopš 1975. gada Staņislavs un Broņislava dzīvo Strūžānos. Uzaudzināti trīs bērni, dēli Ēriks un Jānis un meita Ilga, kuri arī nav laimi meklējuši tālās zemēs, bet iesakņojušies tepat, savā Latgalītē. Staņislavam un Broņislavai ir kupls mazbērnu pulciņš- 4 mazmeitas, 3 mazdēli un 2 mazmazdēliņi, kuriem ik dienu vecvecāki dāvā savu sirdssiltumu un dzīves prasmes.

 

Marija un Jānis Duļkeviči (Kaunatas pagasts) viens otram savu ,,jā” vārdu teica 1967. gada 25. martā Daugavpils dzimtsarakstu nodaļā. Jānis ir nācis no Daugavpils, bet Marija Daugavpilī uzsāka savas darba gaitas. Abi jaunieši tur satikās, lai uzsāktu savu dzīves stāstu, lai mīlētu, uzmundrinātu un atbalstītu viens otru. 90. gados ģimene pārceļas uz dzīvi Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, lai koptu zemi un auklētu mazbērnus – dēla Valda atvases Oskaru un Renāru.

 

Evelīnas un Pētera Rudzinsku ģimene visu mūžu ir uzticīga Maltas pagastam. Pēteris jaunībā saimniekoja Špeļu ciemā, bet Evelīna nēsāja pastu. Arī pirms tam, vienā skolā mācoties, abi jaunieši jau bija noskatījuši viens otru skolas gaiteņos un 1967. gada 1. septembrī solīja būt kopā dzīves visskaistākajos un visgrūtākajos brīžos. Evelīnas un Pētera mīlestībā ir dzimušas 2 meitas – Ināra un Ilga, kuras kopj dzimtās puses laukus un priecē un lutina savus vecākus.

 

Pusgadsimtu kopā- vienmēr blakus un kopā visās dzīves situācijās ir Aleksandra un Alberts Ostrovski (Silmalas pagasts). 1967. gada 20. maijā notika viņu laulību reģistrācija Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā, bet kāzas svinēja Silmalā, Alberta vecāku mājās. Aleksandra ir dzimusi Daugavpilī, bet mācījās Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Alberts – nācis no strādīgas daudzbērnu ģimenes Silmalas pagastā. Pēc LLA beigšanas, Aleksandra uzsāka praksi kolhozā un abi jaunieši tur iepazinās. Aleksandras un Alberta Ostrovsku ģimeni Dievs svētījis ar 3 bērniem – 2 meitām un dēlu, ir mazmeita un mazdēls.

 

Sofija un Nikolajs Žolneruki (Ozolaines pagasts) apprecējās 1967. gada 28. aprīlī, Baltkrievijā, bet 1969. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Sofija strādāja “Matrosova” kolhozā par noliktavas pārzini, bet viņas dzīvesbiedrs Nikolajs bija šī kolhoza inženieris. Ģimenē ir izauklēti 3 dēli, no kuriem divi dzīvo Ozolainē, bet viens dēls dzīvo un strādā Rīgā. Sofijai un Nikolajam ir 10 mazbērni un jau 3 mazmazmeitiņas.

 

Veneranda un Pēteris Tāraudi (Rikavas pagasts) savu mūža derību slēdza 1967. gada 7. maijā, pašā skaistākajā gadalaikā, kad visa pasaule ir tērpta ziedu rotā. Abi jaunieši ir gan auguši, gan skolā gājuši kopā un pamazām šī pazīšanās un draudzība pārauga citās jūtās. Veneranda, sagaidījusi savu mīlestību no armijas un abi nolemj savas dzīves taku mīt kopā. Pēteris ir strādājis sovhozā ,,Komjaunietis,, par šoferi, bet Venerandas kundze pēdējos gados ciema padomē par sekretāri. Ģimenē izauklēti un darba tikums iemācīts dēliem – Andrejam un Jurim. Venerandai un Pēterim ir 4 mazbērni, kas ir šīs ģimenes vislielākā vērtība.

 

Pasākumā Lūznavas muižā nevarēja būt klāt vēl divas izcilas ģimenes – zelta pāris Jānis un Lūcija Berņevi (Ozolaines pagasts) un Veneranda un Broņislavs Dekšņi (Lendžu pagasts), kuri šogad svin dimanta kāzas pēc 60 kopdzīves gadiem. Jāņa un Lūcijas Berņevas laulību reģistrācija notika 1967. gada 15. aprīlī Rēzeknes rajona dzimtsarakstu nodaļā. Lūcijas dzimtā vieta- Ozolmuižas pagasts, bet Jānis dzimis Ozolaines pagastā. Lūcija un Jānis, dzīvojot kaimiņu pagastos, viens otru iepazina jaunībā, kad Lūcija vēl mācījās. Jānis strādājis celtniecības jomā, bet Lūcija- veikusi metināšanas darbus. Berņevu ģimenē izaudzināti un izskoloti divi dēli- Arvīds un Vitālijs. Viens dēls dzīvo Ozolainē kopā ar vecākiem, bet otrs- Rēzeknē. Lūcijai un Jānim lielu prieku sagādā divi mazdēliņi un viena mazmeitiņa.

 

Veneranda un Bronislavs Dekšņi savu mūža derību slēdza 1957. gada 30. aprīlī Lendžu pagastā. Viens otru iepazinuši jau bērnībā, bet jaunības gadi nāca ar draudzības un mīlestības apliecinājumu. Veneranda un Broņislavs strādāja ,,Kirova’’ kolhozā par lauku strādniekiem. Ģimenē izaudzināti divi bērni- dēls Aivars, kurš dzīvo kopā ar vecākiem un meita Aina, kura savas ģimenes mājvietu radusi Rēzeknē. Mīļo vecmāmiņu un vectētiņu ikdienā un svētkos priecē 3 mazbērni.

 

No divu cilvēku mīlestības gadu plūdumā ir uzaugušas un sakuplojušas dzimtas, kurās bērni, mazbērni, mazmazbērni veido stipru pamatu Rēzeknes novadam, Latgalei un Latvijai.