Irēna Beinaroviča-Litvinova: „Konkurss „Misis Rēzekne 2017” man deva pašpārliecinātību un dzīvesprieku”

 

Irēna atzīst, ka piedalīties konkursā nolēma, savas draudzenes pamudināta, kura esot teikusi, ka redz Irēnu kā titula „Misis Rēzekne” ieguvēju. Ieklausoties vēl citu draugu teiktajā, kuri aicināja nepalaist garām šo iespēju, Irēna nolēma aiziet uz konkursa organizatorisko sanāksmi. Irēna atzīst, ka sākumā bijusi tikai doma paskatīties, kā viss notiek, bet tad pieņēmusi spontānu lēmumu par dalību konkursā. Pateicoties ģimenes un citu tuvu cilvēku atbalstam, Irēna veiksmīgi startēja konkursā, izcīnot galveno titulu.

 

Konkursa sagatavošanās posms ilga divus mēnešus – augustu un septembri. Augustā Irēnai RTA bija sācies atvaļinājums, tādēļ nebija sarežģīti apmeklēt nodarbības, bet septembrī jau bija grūtāk, jo treniņi bija jāapvieno ar darbu, komandējumiem, līdz ar to brīvi bija tikai vakari un brīvdienas.

 

„Man ļoti patika konsultācijas par matu kopšanu un veidošanu,” saka Irēna, stāstot, ka atklājusi sev noderīgus knifiņus par šo tēmu, lai arī pirms tam jau daudz ko zināja. „Ļoti patika fotosesija pie fotogrāfa Aleksandra Lebeda, kas atraisīja dalībnieces, parādīja viņas savādākā gaismā.” Irēna atzīst, ka pirms tam baidījās no kameras, viņai nepatika filmēties, tomēr tagad viss esot mainījies. „Droši varu teikt, ka ne par ko vairs neuztraucos, fotografējiet mani tādu, kāda esmu. Uzskatu, ja cilvēkam ir savs iekšējais starojums, tad fotogrāfija viņu nemaz nevar atainot neglītu. Man ļoti patīk fotografēties,” smaidot saka titula „Misis Rēzekne 2017” ieguvēja.

 

Atceroties divu mēnešu sagatavošanās posmu, Irēna stāsta, ka patikusi pārģērbšanās ar stilista konsultāciju, kad bija iespēja sev veikalā piemeklēt atbilstošāko apģērbu. „Vēl man patika pasākumi, kas bija mums – meitenēm – kopā, – bijām zirgu sētā „Untumi”, darbojāmies sporta zālē, braucām ar velosipēdiem. Šie bija kopējie pasākumi, kad varējām viena otru labāk iepazīt. Bijām forša komanda, nekonkurējām savā starpā, bet viena otrai palīdzējām,” atceras Irēna, atklājot, ka konkursa dalībnieces joprojām komunicē savā starpā, gan sazvanoties, gan sarakstoties.

 

 

Irēna atzīst, ka grūtākais, ar ko nācās saskarties konkursa laikā, bija pārvarēt bailes uzstāties uz skatuves. Trīs nedēļas pirms konkursa fināla gan Irēnai, gan citām dalībniecēm pazudusi motivācija turpināt dalību, gribējies atrast iemeslus, lai nepiedalītos. Dalībnieces uztraucās par priekšnesumiem, kas katrai konkursa finālā bija jādemonstrē žūrijai un skatītājiem. Lai arī konkursa organizatori sniedza savu atbalstu, tomēr dalībnieces juta, ka priekšnesums uzliek lielu atbildību, radās šaubas, vai tas būs pietiekoši kvalitatīvs u.tml.

 

„Man ļoti paveicās, jo šajā procesā iesaistījās draudzene ar saviem profesionāļiem, kuri palīdzēja, konsultēja,” stāsta Irēna, atgādinot, ka ir svarīgi nebaidīties un lūgt palīdzību citiem cilvēkiem. Kāds būs priekšnesums, Irēna jau sen bija izdomājusi, tikai šo ieceri vajadzēja skaisti salikt pa plauktiņiem. „Zināju, ka bērni spēlēs mūzikas instrumentus, bet es dejošu. Tā kā sen nebija dejots, tad nopietni trenējos, staigāju uz sporta zāli. Gribēju, lai viss būtu līmenī, lai bērniem nebūtu kauns par mammu,” atklāj Irēna.

 

Fināla diena pienāca ātri, bet aizritēja kā viens mirklis. „Pirms fināla uzmundrināju meitenes, ka tas ir šovs, mums jābūt smaidīgām un enerģiskām, ka konkurss ir tikai otrajā plānā,” konkursa finālu atceras Irēna. Kad žūrija nosauca viņas kā konkursa uzvarētājas vārdu, Irēna tajā brīdī dzirdētajam neesot varējusi noticēt un bijusi ļoti pārsteigta. Par atbalstu visa konkursa gaitā Irēna teic paldies gan saviem tuvākajiem cilvēkiem, gan darba kolēģiem, gan arī konkursa komandai.

 

Konkursa uzvarētāja balvā saņēma zelta kaklarotu ar briljantiem sirds formā. Tomēr dalība konkursā sniedza arī garīgas vērtības, kas noder pašas izaugsmei. „Konkurss man deva pašpārliecinātību, dzīvesprieku, kļuvu drošāka, mans vairs nav bail no skatuves, publiskuma. Bērni tagad uz mani skatās savādāk, jo viņi redz, ka mamma var, ir līmenī. Dejot uz skatuves ar savu dēlu, kuram ir 15 gadi, domāju, ne katra mamma var, un ne katrs dēls piekristu ko tādu darīt,” saka Irēna, kura lepojas ar saviem bērniem.

 

Kur gan „Misis Rēzekne 2017” smeļas enerģiju un iedvesmu, lai paveiktu visus darbus un ieceres? „Iedvesmu smeļos dabā. Jo īpaši patīk agrie rīti, kad saule mostas. Rīti ir vissvarīgākie dzīvē. Man ļoti patīk vērot, kā aust saule, patīk izjust tās siltumu, enerģiju. Mums Latvijā ir ļoti skaista daba. Patīk skatīties uz uguni,” stāsta Irēna. „Ir laiks, ko vajag pavadīt tikai ar sevi, savām domām, bet tāpat ir vajadzīgi arī uzticami draugi, ar kuriem parunāties. Rīti dabā dod enerģiju, bērni sagādā prieku, viņu dēļ vajag iet un darīt.”

 

Irēnai patīk pilnveidot savu garīgo pasauli, lasot grāmatas. „Kādreiz pirmās pārmaiņas, dzīves izziņa sākās ar igauņu rakstniece Lūles Vīlmas grāmatām, daudz lasīju Ošo grāmatas. Patīk, ja lasot, var padomāt. Patīk lasīt par vēsturi, tā laika stiprajām personībām,” viņa stāsta. Irēna nododas arī sportiskām aktivitātēm – ar nūjošanu nodarbojas gadu, tāpat atrod laiku pilatēm, pirms diviem gadiem nodarbojās ar jogu, pirms tam – ar aerobiku, stepa aerobiku. „Veselā miesā vesels gars,” smaidot viņa saka.

 

Titula „Misis Rēzekne 2017” ieguvēja, atklājot sava skaistuma noslēpumu, min  to, ka vajag nodarboties ar rīta rosmi, tāpat svarīga ir laba mūzika, pirts brīvdienās, kad relaksēties var, lietderīgi pavadot laiku, ne tikai guļot uz lāvas, bet veidojot maskas, skrubīšus. „Ja kaut ko dari, tad ar jēgu. Ir jāuztur sevi formā, nekad nedrīkst zaudēt cerību, nolaist degunu, vajag sevi cienīt un mīlēt, un prast dot mīlestību citiem,” saka Irēna. „Katram cilvēkam ir kādas bailes, un vislabākais ir nonākt mūsu baiļu otrā pusē. Kad esam bailes pārvarējuši, saprotam, ka nekas nav tik briesmīgs.”

 

Irēna, kura ir atvērta jauniem piedāvājumiem, plāno iesaistīties dažādos labdarības pasākumos, tāpat viņa nesaka nē stilistes Žannas Dubskas aicinājumam piedalīties starptautiska līmeņa konkursos. Tomēr šobrīd ir kāda svarīgāka prioritāte – Irēna ir pieņēmusi jaunu izaicinājumu – ir uzsākusi studijas RTA doktora studiju programmā „Pedagoģija”.