46.lv
Svētdiena, 2019. g. 17. februāris 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Donats, Konstance/ Кирилл, Георгий, Сидор
lat.46.lv/ru/ » RĒZEKNES ZIŅAS

Latvijas valsts simtgades sporta izcilnieku portretu galerija

Фото: rezekne.lv
No 1. februāra līdz 2. martam Latgales Kultūrvēstures muzejā apskatāma fotoizstāde “Latvijas valsts simtgades 100 Latvijas izcilāko sportistu portretu galerija”.
Latvijas Sporta veterānu-senioru savienības un Latvijas Sporta muzeja speciālistu kopīgi veidotā portretu galerija apkopo Latvijas visu laiku izcilāko sportistu un komandu 100 fotogrāfijas, kurās fiksētas 170 personības.
 
Latvijas sportistu devums, atskatoties uz mazliet vairāk kā simts gadiem, ir izcīnītās 1413 dažāda kaluma medaļas (t. sk. 722 zelta) lielākajās pasaules sporta spēlēs un arēnās. Latvijai ir 22 olimpiskie čempioni, 152 pasaules un 155 Eiropas čempioni.
 
Latvijas vārds starptautiski sporta pasaulē ir izskanējis jau 1912. gadā, kad Haralds Blaus ieguva bronzas medaļu Stokholmas olimpiādē māla baložu šaušanas disciplīnā, bet nākošreiz – 1913. gada pasaules čempionātā ar Jāņa Krauzes iegūto bronzas medaļu svaru celšanā. 1932. gada olimpiādē Losandželosā kā neatkarīgās Latvijas valsts olimpietis uzmirdzēja Jānis Daliņš, iegūstot sudraba medaļu 50 km soļošanā. Latvijas basketbola komanda pirmajā Eiropas čempionātā 1935. gadā pārsteidza pasauli, iegūstot čempiones titulu un atstājot uz zemākajiem pjedestāla pakāpieniem par favorītēm uzskatītās komandas. Pirmais no latviešiem, kurš ieguvis pasaules čempiona titulu, ir Kārlis Kļava – 1937. gadā viņš plūca uzvaras laurus šaušanā ar automātisko pistoli.
 
Pēc 2. pasaules kara Latvijas sportisti, iekļaujoties PSRS sporta struktūrā, ne vienreiz vien ir ieguvuši augstākā kaluma medaļas, kļūstot gan par Eiropas un pasaules, gan olimpiskajiem čempioniem. Īpaši jāizceļ komandu sporta veidu pārstāvji – Rīgas ASK basketbola komanda, kas no 1958. līdz 1960. gadam trīs reizes ir ieguvuši Eiropas valstu čempionu kausu, tās vidū ir trīs trīskārši un divi vienreizēji olimpiskie čempioni, leģendārā TTT sieviešu basketbola komanda (izveidota 1958. gadā), kas 17 reizes izcīna Eiropas klubu čempionu kausu, kļūstot par izcilāko sieviešu klubu komandu pasaulē, arī Rīgas volejbola klubs “Radiotehniķis” trīs reizes izcīnījis Eiropas klubu čempionu kausu, un tā rindās izauguši četri olimpieši. 1968. gadā Viktora Tihonova vadībā uzplaukst hokeja klubs “Rīgas Dinamo” ar Helmutu Balderi priekšgalā, trīs no tā laika komandas hokejistiem izcīna olimpiskās medaļas.
 
1968. gadā olimpiādē Mehiko Jānis Lūsis olimpiskajam sudrabam (1964. g.) pievieno zeltu, bet nākošajā olimpiādē – arī bronzu (1972. g.). Izcīnot 200 uzvaras dažādās pasaules līmeņa sacensībās, viņš 15 gadus nosaka toni šķēpa mešanā pasaulē. Jānis Lūsis un šķēpmetēji olimpiskie čempioni Inese Jaunzeme (1956. g., Melburna), Elvīra Ozoliņa (1960. g., Roma) un Dainis Kūla (1980. g., Maskava) ar saviem panākumiem izvirza Rīgu par pasaules šķēpa mešanas galvaspilsētu.
 
1988. gadā atklāj Latvijas speciālistu projektēto un uzcelto Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi, kura kļūst par olimpisko medaļnieku kalvi. Kopumā no 1946. līdz 1991. gadam Latvijas sportisti gan vasaras, gan ziemas sporta veidu PSRS izlašu komandu sastāvos Eiropas un pasaules čempionātos, kausu izcīņā un olimpiskajās spēlēs ieguvuši 561 zelta medaļu.
 
Par pirmo olimpisko čempionu kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas kļuva sporta vingrošanas pārstāvis Igors Vihrovs 2000. gadā. Tehniskajos sporta veidos pasauli pārsteidza BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, divas olimpiādes pēc kārtas kļūstot par olimpisko čempionu (2008. un 2012. g.). Fani Latvijā ar aizrautību seko 2017. gada pasaules čempiona motosportista Paula Jonasa panākumiem. Mūsdienās renes sporta veidu elitē ir tādi Latvijas sportisti kā brāļi Martins un Tomass Dukuri (skeletons), Andris un Juris Šici (kamaniņu sports), bobsleja piloti Oskars Melbārdis un Oskars Ķibermanis.
 
Latvijas sportisti devuši lielu ieguldījumu valsts atpazīstamībā pasaulē, ar panākumiem startējot augsta līmeņa sacensībās gan komandu, gan individuālajos sporta veidos, un medaļu birums turpinās.
 
Izstādē redzama tikai neliela daļa no izcilajiem un stiprajiem cilvēkiem – Latvijas sportistiem, ar kuriem lepojamies un kuru gaitām sekojam, pārdzīvojot par neveiksmēm un priecājoties par sasniegumiem.
 
Izstādi papildina materiāli no Latgales Kultūrvēstures muzeja krājuma par vairākiem 20. gs. 50.–70. gadu PSRS sporta meistariem rēzekniešiem, starp viņiem: Staņislava Regža (riteņbraukšana), Konrāds Leopolds Broks (sambo cīņa), Rihards Sondors (ložu šaušana) un Andrejs Rešetņikovs (gorodku sports).
 
Izstādes interaktīvajā daļā Latgales Kultūrvēstures muzejs sadarbībā ar Rēzeknes Sporta pārvaldi piedāvā apmeklētājiem izspēlēt kādu šaha vai dambretes maču pie īsta sacensību galda, ģimenēm ar bērniem pēc izstādes apskates pavadīt laiku aktīvi – tētiem izmēģināt 24 kg svaru bumbas pacelšanu, mammām – atcerēties riņķa griešanas tehniku, bet bērniem – izkrāsot zvēriņu – olimpisko talismanu attēlus.
 
www.46.lv  
Pievienot komentāru
Vārds:
Komentārs:
Foto:
Links uz video (Youtube,Vimeo):
  Apliecinu, ka esmu iepazinies un pieņemu komentāru izvietošanas noteikumi


 

Powered by "Esteriol Design Studio"