Avīzē „Rēzeknes vēstis” nesen tika publicēts raksts „Demokrātija Rēzeknes gaumē”, piedāvājam Jums to izlasīt. Grozīti saistošie noteikumi nr. 13 “Rēzeknes pilsētas pašvaldības nolikums”.
Dokuments papildināts ar vienu punktu šādā redakcijā:“Par katru domes sēdē izskatāmo jautājumu pēc ziņojuma katram deputātam ir tiesības uzdot ziņotājam ne vairāk kā trīs jautājumus pēc būtības. Ja par kādu jautājumu uz domes sēdi uzaicinātas ieinteresētās personas, pēc domes priekšsēdētāja vai ziņotāja priekšlikuma tām tiek dots vārds, un tikai pēc tam notiek debates.”
Līdz šim uzdodamo jautājumu skaits nebija ierobežots. Turklāt jautā, lai iedziļinātos un izprastu lietas būtību, galvenokārt tikai trīs deputāti — V. Dubovskis, J. Korsaks un E. Teirumnieks. Pārējie jau otro gadu komiteju un domes sēdēs klusē, apgrūtinot sevi vien ar rokas pacelšanu balsojot...
Kāpēc tagad jāievieš reglaments? R. Olehno paskaidroja, ka domes sēdēs bieži tiek uzdoti jautājumi, kas nav korekti noformulēti un pēc būtības neattiecas uz skatāmo jautājumu. Lai runātājs nenovirzītos no temata un nepārvērstu apspriešanu politiskās debatēs, uzdodamo jautājumu skaits jāierobežo.
— Kurš lems, vai jautājums uzdots pēc būtības? — jautāja V. Dubovskis.
— Es, — atbildēja A. Bartaševičs. — Kā domes priekšsēdētājam man ir tādas tiesības.
— Kas šo jauninājumu ierosināja? — interesējās J. Korsaks.
A. Bartaševičs: — Nav svarīgi. Mērķis — lai deputāti kritiski vērtētu uzdodamos jautājumus un nepārvērstu domes sēdes par tirgu. Atgādināšu, ka deputāta uzdevums sēdē — pieņemt pareizu lēmumu nevis demonstrēt, cik skaisti viņš prot runāt...
J. Korsaks: — Atļaujiet arī man atgādināt, ka ne visi deputāti darbojas komitejās, tātad arī konkrētas komisijas sēdē visi nepiedalās. Tādējādi katram deputātam ne vienmēr ir iespēja līdz domes sēdei izpētīt situāciju un izprast, cik nepieciešams vai pamatots ir piedāvātais lēmums... Ja jau tik ļoti gribas ieviest reglamentu, ierosinu ļaut deputātam uzdot nevis trīs, bet vismaz piecus jautājumus. Un sēdes jātranslē, lai vēlētāji varētu vērtēt, kurš jautājums muļķīgs, kurš uzdots pēc būtības.
Taču šo priekšlikumu atbalstīja tikai divi deputāti (V. Dubovskis un J. Korsaks), pārējie astoņi nobalsoja “pret”. J. Korsaka ierosinājums tika noraidīts, tā vietā apstiprināts R. Olehno priekšlikums.
Jāpiebilst, ka prasība sēdes ierakstīt un translēt uz vienu gadu atlikta. Tā ka “aizrakties” līdz būtībai aktīvajiem deputātiem turpmāk būs problemātiskāk.
Tāda tā demokrātija Rēzeknes gaumē.
Автор: Marina TETARENKO
Источник: rv.lv
|
