Slimnīcas Uzņemšanas nodaļa – bieds vai patvērums sirdzējam?

Ko nu tur noliegt, daudzi, nonākot Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, ar neapbruņotu aci redz un uz savas ādas izbauda, ka darbs šeit patiešām pieklibo. Katram šeit nonākušajam pacientam sava sāpe ir vistuvākā. Protams, neziņā, gaidot rindā speciālista apskati, bieži vien par kroni visam kļūst acīm un, atvainojos, degunam netīkamās ainiņas, kad personāls steidz palīgā uz atskurbšanu nodaļā atvestajiem pacientiem, kuri jānomierina, jānomazgā un jāizgulda, publiski uzklausot necenzētās leksikas „pērles”. Un tomēr. Visi mēs esam tikai cilvēki, un nodarīt otram tīšus miesas bojājumus ir noziegums. 
 

Mēs veicām savu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas īsti notika slimnīcas Uzņemšanas nodaļā aizvadītā gada 27. novembrī.
 

Uzsākot noskaidroto lietu izklāstu, jāmin kāda būtiska detaļa, ko atklāja Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2. iecirkņa priekšnieks Aldis Saukāns, proti, pats Juris Š. neko neesot zinājis par minētās publikācijas nonākšanu „visus nabaga ļaudis aizstāvošajā” preses izdevumā. Pēc policijas darbinieka teiktā, viņš pat īsti nezinot, kas ir šīs vēstules autors...
 

Pirmais, ar ko tikāmies, bija Rēzeknes slimnīcas Uzņemšanas nodaļas vadītājs Georgijs Tihonovs. Lūk, viņa komentārs:
 

„Aizvadītā gada 27. novembrī J. Š. pēc incidenta Audriņu DUS, kur viņa nomierināšanai tika izsaukta policija, reibuma stāvoklī tika nogādāts slimnīcā. Šeit divu policistu klātbūtnē tika noteikts, ka alkohols viņa asinīs sasniedz 3,27 promiles, kas ir traktējams kā smags alkohola reibums. Pacients bija uzbudināts, uzvedās agresīvi. Tāpēc tika nolemts iedot nomierinošus līdzekļus. Tā kā mums nav speciāla aprīkojuma, lai savaldītu šādus uzbudinātus pacientus, J. Š. policijas vadībā tika nosūtīts uz Daugavpils Psihoneiroloģisko slimnīcu.” Vaicāts par to, vai iespējams, ka J. Š. atrašanās laikā Uzņemšanas nodaļā viņu piekāva tur dežurējošais apsargs, dakteris Tihonovs uzsver, ka videonovērošanas kamerās fiksētais šādas darbības neatspoguļo. Tāpat minētais ārsts pavēstīja, ka mūsu stāsta galvenais varonis jau iepriekš savā dzīvē saskāries ar likuma pārkāpšanu. Kā informēja dakteris Tihonovs, 2008. gadā minētā persona tika notiesāta uz 10 diennaktīm Aizkraukles pilsētā par kārtības traucēšanu, un līdz šim laikam minētās personas kontā ir četri administratīvie protokoli.

Sekojot notikumu tālākajam pavērsienam, J. Š. no Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas tika pārvests uz Daugavpils reģionālo slimnīcu. Atgriežoties no turienes, viņš devās pie tiesu medicīnas eksperta Oļega Smirnova, kur viņam tika konstatēti maznozīmīgi miesas bojājumi. „Tie var būt zilumi, skrāpējumi bez kaulu lūzumiem un iekšējo orgānu bojājumiem,” komentē A. Saukāns. Te jāmin fakts, ka preses izdevumā, kurš vēsta par J. Š. piekaušanu teikts, ka slimnīcas sargs viņu vairākkārt sitis pat līdz bezsamaņai, un par smagajiem miesas bojājumiem liecina vairākas cietušā īpašumā esošas fotogrāfijas.
 

3. decembrī J. Š. vērsās pie Rēzeknes slimnīcas valdes ar iesniegumu, kur lūdza iespēju noskatīties videonovērošanas kameru materiālus no liktenīgā 27. novembra vakara. 

„Pēc video ieraksta noskatīšanās J. Š. iesniedza slimnīcā sūdzību sakarā ar notikušo incidentu,” informē SIA „Rēzeknes Slimnīca” valdes locekle Marita Zeltiņa. „Pēc sūdzības iesniegšanas tika izveidota komisija, kuru vadīja veselības aprūpes vadītājs Jāzeps Korsaks. Komisijas sastāvā bija trīs dakteri, saimniecības daļas vadītājs un IT speciālists. Šī komisija izvērtēja sūdzību un lietas faktiskos apstākļus. Darbinieku liecības atšķīrās, savukārt videonovērošanas kameru ierakstos piekaušanas fakts neatspoguļojās. Sakarā ar to, ka incidentā tika iesaistītas arī trešās personas un slimnīca attiecībā uz tām nevar veikt izmeklēšanas funkcijas, mēs materiālus nosūtījām uz policiju apstākļu noskaidrošanai un lietas ierosināšanai. Uz mūsu iesniegto materiālu pamata tika ierosināta administratīvā lieta.”
 

Tālāko izmeklēšanas gaitu komentē Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Rēzeknes policijas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2. iecirkņa priekšnieks Aldis Saukāns:

„Policijas darbinieki, kuri 27. novembrī bija līdzās aizturētajam J. Š., nenovēroja faktu, ka viņu kāds sita, taču taisnības labad jāsaka, ka policisti nav ārsti un nebija līdzās minētajai personai visu laiku. Kriminālprocesa ierosināšanai jābūt obligātam cietušā iesniegumam, taču cietušais J. Š. uzrakstīja, ka viņam nekādu pretenziju nav un viņš atsakās no savām sūdzībām, līdz ar to turpināt lietvedību mums nebija pamata.”
 

Tā kā J. Š. un viņa personīgais stāsts, kā arī iemesls, kāpēc šī persona atteicās rakstīt iesniegumu, policijai, mums ir un paliek nezināmais garajā peripetiju vienādojumā, grūti izdarīt secinājumus. Tāpat arī rodas jautājums, kāda mērķa vadīts vietējais preses izdevums publicēja it kā cietušā J. Š. radinieces vēstuli, kurā ar neapbruņotu aci redzams avīzes redaktores rokraksts…
 

Taču, gatavojot šo publikāciju, dvēselē palikušas rūgtenas mieles. Dziļi sirdī taču gribētos ticēt tam, ka veselības aprūpes iestādē tāds incidents kā cilvēka (lai arī piedzēruša un iepriekš sodīta) piekaušana nav iespējama. Tāpēc ar jautājumu, ko plānots darīt, lai uzlabotu slimnīcas Uzņemšanas nodaļas darbu un cilvēki tur justos patiešām aprūpēti, vērsos pie atbildīgās personas – Rēzeknes slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Jāzepa Korsaka. Viņa atbilde bija lakoniska:
 

„Pirmkārt, Uzņemšanas nodaļa ir viena no smagākajām nodaļām, kur ierodas pacienti ar savām sāpēm un neziņu. Otrkārt, tur visi pacienti ir akūti – ar traumām, saslimšanām un alkohola reibumā. Tas, ka Uzņemšanas nodaļā atrodas atskurbtuve, kur ir agresīvi un nemierīgi pacienti, kopējo fonu padara vēl negatīvāku. Kad Uzņemšanas nodaļā atskurbtuves vairs nebūs, situācija mazliet uzlabosies. Mums ar jauno valdes locekli (Mārīte Geida – Autores piez.) ir kopīgi jārunā un jāpauž idejas par to, kā uzlabot Uzņemšanas nodaļas darbu, un jāstrādā pie tā tuvākā mēneša laikā. Tā ka būs arī rezultāti.”
 

Ko lai piebilst? Jācer, ka kādreiz, nonākot slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, no kā neviens neesam pasargāts, mūs sagaidīs līdzīgi skaistajām filmām par mediķu darbu: ar iejūtību, līdzcietību un laipnu smaidu… Bet kur lai ņem šo cerību, ja aiz muguras stāv nevis filmēšanas komandas režisors un profesionāls grima mākslinieks, bet ikdienas rūpju, negulētu nakšu un pārslodzes mocīta ikdiena, rūpējoties ne tikai par neatliekamās palīdzības pacientiem, bet arī par blakus esošajiem uz atskurbšanu atvestajiem...