Фото: neskaties.lv
Trešdien, 29. jūlijā Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs devās uz Rīgu, kur Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) un lielo pilsētu domju priekšsēdētāji pirmo reizi tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, vēsta pašvaldībā.
Tikšanās laikā Valsts prezidents uzsvēra LLPA nozīmi kā konstruktīvam sarunu partnerim līdz šim gan likumdošanas procesā valstī, gan dialogā ar valdību strādājot pie atbalsta mehānismiem pašvaldībām būtiskos jautājumos. Viņš norādīja, ka LLPA var kalpot kā piemērs citiem, vienmēr nākot ar saviem piedāvājumiem situācijas uzlabošanai, kas balstīti konkrētos aprēķinos.
LLPA ar Valsts prezidentu vienojās par regulāru sadarbību un sarunas laikā rada vienotu sapratni par vairākiem, šobrīd lielajām pilsētām būtiskiem, jautājumiem. Viens no svarīgākajiem mērķiem ir no valsts puses nodrošināt prognozējamu un stabilu budžeta politiku tā, lai pašvaldības var ilgtermiņā plānot savu attīstību un nemainīgi nodrošināt sev uzlikto funkciju izpildi.
Viens no galvenajiem jautājumiem sarunas laikā bija par pašvaldībām pieejamo finanšu resursu stabilitāti un prognozējamību. LLPA uzskata, ka ir jāstrādā, lai pilnā mērā nodrošinātu pašvaldībām pieejamo finanšu resursu samērojamību ar pašvaldību veicamajām funkcijām, radot kompensācijas iespējas budžeta samazinājuma un jaunu uzdevumu pašvaldībām piešķiršanas gadījumos. Piemēram, jaunais pedagogu atalgojuma modelis, ko Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd virza apstiprināšanai un tālākai ieviešanai, radīs būtiskas finansiālas sekas pašvaldībās. Pilsētām bažas rada šobrīd neatrisinātais jautājums par to, kā tiks kompensēti papildus izdevumi, kas radīsies pašvaldībām, ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli. Rēzeknes pašvaldībai papildus izdevumi reformas gadījumā varētu būt aptuveni 900 000 eiro.
Tāpat tika pārrunāts ES fondu finansējuma apguves process un efektīvs finanšu ieguldījums tautsaimniecības attīstības veicināšanai. Fondu apguves procesā valstij ir jānodrošina iespēja katrai pilsētai pašai lemt par efektīvāko finanšu ieguldījumu atbilstoši katras pilsētas attīstības plānam. Pilsētas uzskata, ka izstrādātajiem fondu apguves kritērijiem ir jābūt procesu veicinošiem, nevis bremzējošiem.
|
