Pirmdien, 9. februārī, notika patstāvīgo komiteju sēdes. Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas sēdē, tika apskatīti jautājumi, kuri saistīti ar Rēzeknes Valsts ģimnāzijas un Rēzeknes 1. vidusskolas reorganizāciju.
Komitejas sēdes laikā apspriešanai bija paredzēti tikai 3 jautājumi, kas izsauca plašas diskusijas starp deputātu Edmundu Teirumnieku un Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītāju Arnoldu Drelingu. Sēde ilga 1,5 stundas, kas ir viena no ilgākajām šīs komitejas sēdēm, šajā domes sasaukumā.
Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings informēja deputātus, kāpēc ir nepieciešams apvienot Rēzeknes Valsts ģimnāziju un Rēzeknes 1. vidusskolu. Viens no galvenajiem argumentiem reorganizācijas procesam tika minēts, ka ģimnāzija vairrākārtīgi nespēj sasniegt ne izglītojamo kvantitātes, ne ministrijas noteiktos kvalitātes rādītājus, kas ļautu saglabāt valsts ģimnāzijas statusu. A.Drelings uzsvēra, ka ģimnāzijā ir nepietiekošs skolnieku skaits, kas nākotnē turpināsies tikai samazināties. Izglītības pārvaldes vadītājs atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, kurā ir minēts, ka RVĢ jau tagad var pazaudēt savu statusu un varētu būt likvidēta.
Deputāts E.Teirumnieks uzsvēra, ka lēmumprojekta virzība ir pārsteidzoša un paātrināta, jo mēs neredzam pietiekoši plašu un argumentētu analīzi, kāpēc mums ir nepieciešamas reorganizēt tieši šīs skolas.
„Nav konkrēta izvērtējuma, kāpēc mēs skatāmies tikai šo divu skolu apvienošanu, nevis kompleksi analizējam skolu tīklu Rēzeknes pilsētā. Vai tiešām šis ir labākais lēmums un risinājums, īstenot šo reorganizāciju bez analītiska pētījuma? Vai nebūtu lietderīgāk kādu brīdi paanalizēt un izvērtēt kompleksu skatījumu vidējās izglītības, pamatskolas reorganizācijas procesu griezumā, pieņemot optimālāko risinājumu.” – secina deputāts.
Savukārt,A.Drelings uzsvēra, ka Valsts ģimnāzija tāku atpaliek gan kvalitatīvajos, gan kvantitatīvajos rādītājos, ko arī pierāda saņemtā vēstule no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī atspoguļojas macību iestādes dokumentos. Izglītības pārvaldesvadītais uzskata, ka reorganizācija ir vienīgais pareizais solis, ko mēs varam īstenot šajā situācijā, pretējā gadījumā mēs tāpat varam palikt bez ģimnāzijas,jau ar 1. septembri.
„Ja mēs nepieņemsim šo lēmumu, tad nebūs arī iespēju pacīnīties par valsts ģimnāzijasstatusu. Paliks tā, kā ir, tikai Rēzeknē vairs nebūs tādas skolas kā valsts ģimnāzija.” – stāsta Drelings.
Diskusijas laikā E.Teirumnieks vairrākārt uzsvēra, ka nepieciešams ne tikai šo četru mācību iestāžu reorganizācijas procesa salīdzinājums, bet kompekss visu Rēzeknes pilsētas izglītības iestāžu izvērtējums.
„Rēzeknes 2. vidusskola gan 3. vidusskola, gan 5. un 6. vidusskolas būtu jāizvērtē, ko mēs šajā gadījumā neredzam. Ģimnāzijas problēmas aktualizējās ar direktora A.Vilkastes aiziešanu no amata, kopš decembra ir bijis pietiekoši ilgs laika periods, lai veiktu analīzi, krietni pamatotāku, nevis tikai balstītu uz statistikas rādītājiem.” – uzsver Teirumnieks.
Uz ko Izglītības pārvaldes vadītājs A.Drelings atbildēja: “Nākamā mazākā skola pēc skolēnu skaita ir Rēzeknes 3. vidusskola, kur mācās 412 bērni, tas ir divreiz vairāk nekā ģimnāzijā, kāpēc mums vajadzētu tagad optimizēt un reorganizēt šo skolu, skarot skolas, kuras ir pietiekoši labi nodrošinātas ar izglītojamajiem? ”
Komitejas sēdes rezultātā vairākums nobalsoja par skolu reorganizācijas veikšanu: “par” nobalsoja 5 deputāti: I.Sergejevs, L.Ostapceva, A.Rešetņikovs, V.Bogdanovs, A.Irišins, lēmumu neatbalstot “atturējās”: E.Teirumnieks.
Saīsināts videofragments no 2015. gada 9. februāra Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komitejas sēdes:
