Фото: 46.lv
12. februārī, Rēzeknes Augstskolā (RA) viesojās Vācijas - Baltijas tirdzniecības kamera Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārstāvji, lai iepazīstinātu ieinteresētos uzņēmumus un izglītības iestādes pārstāvjus ar duālas izglītības iespējām un profesionālas izglītības attīstību, izmantojot Vācijas potenciālu un pieredzi. Diskusijas laikā tika pārspriests Rēzeknes Augstskolas un Mitvaidas augstskolas (Hohschule Mittweida Vācija) sadarbības iespējas, duālas izglītības jomā. Diskusijā pie apaļā galda, piedalījās Vācijas - Baltijas tirdzniecības kameras Latvijas biroja pārstāvji, Rēzeknes uzņēmēji, izglītības iestāžu pārstāvji, izglītības pārvalžu vadītāji, Rēzeknes Augtskolas rektors.
Rēzeknes Augstskolas rektors EdumndsTeirumnieks:
“Duālā profesionālā izglītība ļauj sadalīt atbildību pa slāņiem starp valsti, darba devēju un izglītības iestādi, iesaistot pašu izglītojamo, lēmumu pieņemšanas procesā. Savu mācību vietu audzēkņi izvēlas pēc principa, kur viņi vēlas strādāt. RA samērā sen ir interesējusies par Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras darbību visā Baltija, ņemot līdzdalību dažādos semināros, kā arī plānojot kļūt par kameras biedru. Duālās izglītības modelis ir vairāk orientēta uz profesionālajām vidusskolām, tomēr arī profesionālā bakalaura līmeņa speciālistu sagatavošanā, mēs esam ieinteresēti sadarbībā, lai kopīgiem spēkiem celtu reģiona attīstību, sagatavojot kvalificētus speciālistus.
Visām pašvaldībām vienkopus, sistemātiski ir jādomā par reģiona attīstību.Tikšanās ir svarīga arī tāpēc, ka mēs esam Eiropas Savienības gan nomaļākais reģions, gan arī ekonomikas ziņā viens no vājāk attīstītajiem, ja skatāmies no bezdarba līmeņa, kā arī kopējā reģiona izaugsmes attīstības līmeņa. Ir jādomā kopīgi, kā kāpt no šīs bedres ārā, faktiski veicinot jauniešu palikšanu reģionā, kā arī jaunu uzņēmumu veidošanu, investīciju ienākšanu reģionā.”
Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāles vadītāja Ināra Šindarjova:
“Bieži vien klupšanas akmens ir atalgojums, jo vairumā darba vietu sākotnēji tiek piedāvāts minimālais atalgojums. Jaunais speciālists ir mācījies vidēji četrus gadu augstskolā un nav gatavs strādāt par minimālo atalgojumu, rezultātā palielinās jauniešu bezdarba rindas.”- stāsta.
Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs:
“Pats esmu beidzis profesionālo vidusskolu un sākotnēji ieguvis virpotāja speciālitāti, mācību process tika organizēts, ka vienu dienu mācies teoriju, bet otrā dienā praktiski strādā, tā visu gadu. Jaunietim ir jāsaprot, ko viņš dzīvē vēlas darīt, tāpēc profesionālās skolās, īstenojot duālās izglītības modeli, atbilstoši Latvijas izglītības sistēmai, kā arī sakārotjot visas juridiskās formalitāte, ieguvēji būtu tikai audzēkņi ”.
Runājot par duālo izglītību Latvijā, tad ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu, kas pirmām kārtām ir saistīti ar darba devēju ieinteresētību, tāpēc diskusijas rezultātā nostiprinājās sadarbības iespējas gan starp Rēzeknes Augstskolu, gan izglītības iestādēm. Latvijai, ekonomiskās izaugsmes attīstības procesu veicināšanai būtu nepieciešams attīstīt duālās sistēmas elementus izglītībā.
Atgādinām, ka tā nav pirmā diskusija, kura notiek RA, iepriekš notika latgaliešu žurnāla "A12 - Ceļš uz Latgali" pirmā diskusiju kluba tikšanās, kurā tika pārspriesti emigrācija/re-emigrācijas procesi, pārspriežot ne tik daudz politiskās vadlīnijas, bet tautiešu iespējas atgriezties, galvenos izbraukšanas iemeslus, kā arī lietām, ko mēs- sabiedrība esam spējīgi izdarīt lietas labā ne tikai globāli, bet lokāli.
|
