Фото: publicitātes foto
Latgaliešu mūziķes Guntras Kuzminas izpildītā dziesma “Buorstuos” jeb "Bārstās" šogad bija viena no “Muzikālās bankas” 15 fināldziesmām. Daudzi Guntru pazīst kā grupas “Borova Mc” solisti, taču līdztekus tam viņa ir arī īstena Latgales patriote, mūzikas pedagoģe un Rēzeknes novada vokālās studijas “Skonai” mākslinieciskā vadītāja.
Mūzika ir latgalietes Guntras Kuzminas hobijs un darbs. Jau no skolas gadiem viņai ir bijis pilnīgi skaidrs, ka savu dzīvi vēlas sasaistīt tieši ar mūziku. Guntras piedziedātās bērnības takas meklējamas Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, īpaši mīļa dziedāšanas vieta viņai bijusi un ir vietējā ezera krasts.
Es dziedāju visur, kur vien varēju, kalna galā arī, tur kur es dzīvoju mums ir tāds liels, liels kalns un es tur braucu ar riteni, uzbraucu kalna galā un skaļi, skaļi dziedāju. Protams, ka tās bija kaut kādas tautasdziesmas un tas ko mans mācīja skolā, mūzikas stundās, tad tētis izdomāja, ka, man vajadzētu paspēlēt kādu instrumentu un teica, aizbraucam uz mūzikas skola. Es pat nezināju, kas tā tāda mūzikas skola ir.
- Cik gadi tev bija, kad tēvs atveda uz mūzikas skolu?
"Man bija astoņi gadi, es vēl atceros, ka akardeonistus pieņēma tieši no astoņiem gadiem, te es nospēlēju sešus gadus."
Šobrīd Guntrai veiksmīgi izdevies harmoniski savienot hobiju ar darbu un savu iekšējo būtību. Mūziķe atzīst, ka katram ir sava vide, kur viņš grib atrasties un jūtas vislabāk, viņai tā ir Latgale. Guntra stāsta, ka šobrīd dzīvo gan Rēzeknē, gan Bērzgalē: "Kad ir piektdienas vakars, es vienmēr braucu mājās, tas liekas pašsaprotami. Gribas to gaisu, redzēt vai ledus uz ezera jau sasalis vai arī otrādi, vai ūdensrozes jau saziedējušas un tad tu seko tam visam līdzi, tajā ir sava veida brīvība, kas man patīk. Tas ir iemesls, kāpēc neesmu Rīgā, jo mani tā burzma un haoss izsit no līdzsvara un tie gadi, kad es dzīvoju Rīgā, radošuma ziņā bija sliktāki, jo man vienkārši nebija iedvesmas un nebija arī kur viņu smelt."
- Un tā iedvesma tev nāk tikai tai tavā lauku vidē vai arī dabā kā tādā?
"Dabā kā tādā, bet vispār mani ļoti ietekmē arī cilvēku, draugu stāsti, viss, kas notiek apkārt, no kā tu iespaidojies, tu redzi dažādas situācijas, pārdzīvojumus. Es domāju, ka visiem cilvēkiem nav tā, ka tas viss rodas tikai vienā konkrētā vietā, parasti kaut kas rodas un viss, ir. Citreiz vienkārši apsēdies pie klavierēm un rokas pašas sāk kaut ko spēlēt un viss, arī teksts saiet kopā."
Guntrai tuvi ir tieši latgaliešu dzejnieki, kuru rakstītās rindas viņai šķiet sevišķi dziļas un dvēseliskas. Laikam jau tieši tāpēc viņai ir samērā daudz dziesmu latgaliešu valodā. Darbīgums ir Guntras dzīves stils, kas kā viņa teic, reizē kalpo arī kā sava veida dzinulis radošajām izpausmēm.
Es vienmēr solu, ka samazināšu darba apjomu, jo visa jau ir tik daudz, bet visu gribas. Mācu mūziku bērniem, Bērzgalē, kas man arī ir sava veida sirds darbs, jo tie bērni vienmēr mani sagaida ar lielu sirsnību un degsmi. Jau četrus gadus esmu arī Rēzeknes novada vokālās studijas "Skonai" vadītāja, jau pus gadu mums ir arī mazākā grupiņa, tie ir bērni, kuriem ir tikai 3-4 gadiņi. Šobrīd mēģinu savas dziesmas ierakstīt, lai paliek pašai, kā arī varu aizsūtīt uz radio. Nesen LR 2 Muzikālajā bankā, Ingara Gusāna dziesma ar Līgas Rundānes vārdiem ieguva sestās vērtīgākās dziesmas titulu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Tāpat, nesen arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas korim „Sonitum", kuram es arī esmu vokālais pedagogs, iznāca disks. Tajā ir arī mani darbi, kas rakstīti speciāli korim. Sanāk, ka es rakstu koriem, ansambļiem, tāpat arī garīgo mūziku, baznīca man ir ļoti tuva, mēs vienmēr apmeklējam Aglonu un dziedam tur dievkalpojumus.
Vaicāta par to vai ir kāds mūzikas stils, žanrs, kurš Guntru absolūti neuzrunā viņa teic, ka no viņas nākotnes repertuāra neviens no iespējamajiem nav izslēgts.
"Es pati Akadēmijā pabeidzu akadēmisko dziedāšanu, tā mūzika man arī ir tuva, tāpat arī pop mūzika, vokālā, ansambļi, kori. Braucot vienā mašīnā ar Ingaru Gusānu esmu pieradusi arī pie metāla un roka, kaut gan agrāk es to neklausījos. Arī šlāgeris, tos es dziedu mājās kopā ar savējiem, kad mēs atveram lielo dziesmu kladi, man nav tādu kompleksu un tāda stila, no kura es bītos vai pilnīgi neizmantotu."
- Esmu dzirdējusi, ka tu gatavojies arī savam pirmajam akustiskajam koncertam?
"Jā, man ir tapusi sava apvienība, kura gatavojas koncertam. Guntra un draugi, tā ir mana māsa, Viktorija, kura spēlē vijoli, Edijs, kurš raksta dzeju un spēlē akustisko ģitāru, Jurģis kas ir sitamo instrumentu eksperts. Mēs jau labu laiku domājam, ka to koncertu vajadzētu, protams, kad mēs vēl īsti nezinām, bet tas varētu būt šogad. To programmu mēs jau pamazām kustinām"
- Kādi ir tie tavi nākotnes mērķi un sapņi profesionālajā jomā?
"Plānu ir daudz, bet gribētos jau kaut kā to visu iemūžināt. Gribētos ierakstīt bērnu albumu, ar visām tām latgaliskajām dziesmām, patiesībā esam jau ceļā uz to, daudz ir ierakstīts ar vokālās studijas „Skonai" bērniem. Gribas, lai tas viss paliek un bērni arī skolās var izmantot, jo to latgaliešu dziesmu bērniem ir maz, praktiski uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt.
- Tev paliek laiks arī citām aktivitātēm, atskaitot mūziku?
"Vēl man patīk izšūt, tā ir tāda meditācija, man mājās ir izšūtas gleznas, agrāk es ļoti ar to aizrāvos, tagad, kad ir laiks uzšuju Ziemassvētku atklātnītes. Vēl man patīk garas pastaigas un arī paskriet."
Guntra atklāj, ka jau šā gada februārī gaidāma kāda jauna kompozīcija no grupas "Borowa Mc".
|
