Фото: Aleksandrs Tolopilo
Simtgadīgā jūgendstilā ieturētā Lūznavas muiža, ko pēc vērienīgiem atjaunošanas un restaurācijas darbiem Rēzeknes novadā atklāja vien aizvadītā gada pavasarī, nu sevi pilnvērtīgi ir pieteikusi kā jaunu un īpašu kamermūzikas koncertvietu Latgalē, informē Renāte Lazdiņa. Te muzicēt paspējuši ne vien Latvijā, bet arī jau Eiropā zināmi mākslinieki, tiek rīkotas izstādes, gardēžu vakariņas, nākotnē plānotas arī rezidences māksliniekiem. Kā gada notikums muiža tikko kā saņēmusi arī latgaliešu kultūras gada balvu“Boņuks”.
Rēzeknes novada Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne izrāda lielāko jūgendstila pērles telpu - tā saukto sarkano zāli, kur nu jau kopš aizvadītā gada septembra notiek vismaz divi kultūras pasākumi mēnesī, pulcinot gan tuvākus, gan tālākus intīmu kamermūzikas koncertu cienītājus. Vienlaikus priekšnesumus te var baudīt 90 klausītāji, un, tā kā telpa nav liela, mūziķiem ar savu auditoriju iespējams veidot īpaši tuvu saskarsmi.
“Ir vairākas izstāžu telpas, ir tūrisma informācijas centrs, pagrabstāvā ir vēl trīs izstāžu un semināru telpas. Telpas nav statiskas tās tiek pielāgotas,” skaidro Balčūne, piebilzdama, ka muižas otrajā stāvā nākotnē plānotas telpas arī māksliniekiem.
“Vēsturiski tur bija mākslinieku rezidenču naktsmītnes, kas arī pēc tam paredzētas par tādām būt. Ja šeit notiek starptautisks mākslas plenērs un ja mākslinieks šeit rada savus darbus, tad viņam ir iespēja arī otrajā stāvā palikt,” stāsta Balčūne.
Muižas atjaunošanā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu Rēzeknes novada pašvaldība kopumā ieguldījusi vairāk nekā miljons eiro, jau sākotnēji saredzot tajā iespēju attīstīt kultūras vidi, līdzīgi kā tas bijis muižas pirmsākumos.
“Muižas muižkungi Kerbecu dzimta un Jevgēnija Kerbeca, kura bija Polijā zināma mākslas mecenāte un arī patronese visām norisēm, kas notika 20. gadsimta sākumā šeit muižā, tiešām arī aicināja uz šejieni radošas personības ne tikai vietēja līmeņa, bet starptautiska līmeņa. Šobrīd sadarbībā ar Polijas vēstniecību ir izstāde par poļu fotogrāfu darbiem, kuriem bija darbnīcas 20.gadsimta sākumā Rīgā. Ja lūkojamies uz Lietuvas pusi, pie mums 24.aprīlī būs liels notikums - muižai šobrīd tiek restaurēts jūgendstila flīģelis un šo flīģeli atklās Čerļoņa mazmazdēls Rokas Zubovas,” turpina Balčūne.
Viņa kā galveno muižas ieguvumu nosauc iespēju vietējiem iedzīvotājiem tepat reģionā piedāvāt kvalitatīvu mākslas un mūzikas baudīšanas iespēju. “Mēs esam arī atraduši savu koncertformu – tas ir kamermūzikas cikls, kas jau pagājušogad aizsākās ar Baroka dienām, senās mūzikas koncertiem un turpinās arī šogad,” viņa piebilst.
Lūznavas muiža atrodas vien 20 kilometru attālumā no reģionālas koncertzāles “Gors”. Balčīne skaidro, ka Lūznavas muižas un Latgales vēstniecības piedāvājums ir viens otru papildinošs, “ir daļa mākslinieku, kuri lielajās zālē lielajai auditorijai būs par mazu vai pazudīs, līdz ar to tā ir mūsu niša un mūsu publika”.
“Mēs sadarbojamies arī ar Marka Rotko centru un mums arī ir bijušas ekspozīcijas no viņu izstādēm - gan no zelta kolekcijas, gan no starptautiskajiem plenēriem,” viņa stāsta.
Par apmeklētājiem Iveta Balcūne jau šobrīd nesūdzas, koncerti esot izpārdoti, tiekot organizēti arī papildkoncerti, un aizvadītā gada pēdējā ceturksnī, kas notikumiem bijis arī bagātākais, kopumā muižu apmeklējuši vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Muižu un tās koncertus savos Latgales maršrutos aktīvi sākot iekļaut arī tūrisma aģentūras.
“Nav jau pašmērķis atjaunot šīs te vecās vietas, kaut gan tas arī ir svarīgi, lai redzētu kā ir bijis, bet arī lai šīs vietas dzīvotu,” Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes loceklis Vilnis Špats Lūznavas muižā paveikto un šī brīža uzsākto kursu vērtē atzinīgi. “Es arī uzskatu, ka nevajag visu atdot privātās rokās, jo šāds piemērs ir ļoti labs, kur pašvaldība var daudz ko izdarīt,” viņš piebilst,
Lūznavas muiža aktīvi iesaistīties plāno ne vien muzeju un baznīcu nakts pasākumos, lielākais izaicinājums tai gaidāms 18. jūnijā, kad muiža un tās 23 hektārus lielais parks kļūs par Dabas koncertzāles norises vietu.
|
