Valsts augstākās amatpersonas, bruņoto spēku, policijas un glābēju pārstāvji, diplomāti un politiķi vispirms nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, tā godinot ikvienu, kurš cīnījās par Latvijas neatkarību, vēsta LSM.
Ziedus nolika arī uz omoniešu nogalināto miliču, kinooperatoru un skolnieka piemiņas zīmēm Bastejkalnā.
Vēlāk pēcpusdienā ugunskurs iedegts arī pie Saeimas ēkas Jēkaba ielā, kur deputāti un barikāžu dalībnieki ieturējās ar putru un tēju, atsaucot atmiņā 1991. gada notikumus.
Savukārt vakarā piemiņas pasākumi notika Doma laukumā. Tur ugunskurs bija iekurts jau plkst. 10 no rīta. Tiesa, vakarā ap plkst. 18 cilvēku Doma laukumā bijis maz.
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) LTV "Panorāma" pauda, ka "nevar iegūt neatkarību reizi pa visām reizēm". Šis ir mērķis, kam pretī ir jāiet visu mūžu, viņa pauda. Vienlaikus Mūrniece pauda prieku, ka daudzi tā laika varoņi - miliči, žurnālisti un citi sabiedrības pārstāvji - pauduši, ja būtu nepieciešams par neatkarību viņi atkal iestātos.
Katram ir savs barikāžu stāsts, bet kopumā barikāžu laiks ir Latvijas brīvības stāsts.
Barikādes Rīgas ielās slējās divu nedēļu garumā. Taču tieši 20. janvāris vēsturē ierakstīts asinīm. Omonieši iebruka tā laika Iekšlietu ministrijā – Raiņa bulvārī. Nogalināja divus un ievainoja vēl vairākus miličus, bet šeit, Bastejkalnā, tika noslepkavoti divi Rīgas kinostudijas operatori un skolēns. Otrdien viņu piemiņas vietas uzraudzīja godasardze.
"Apstākļu sakritība, ka tieši 20. janvārī gadījās atbraukt, un pie reizes nolēmām apmeklēt arī tās vietas, kas saistītas ar notikumiem pirms 24 gadiem," saka Īslīces vidusskolas vēstures skolotājs Arvo Karelsons. Viņu papildina skolniece Linda Konošķe. "Mēs uzzinājām tos cilvēkus, kas šeit ir aizstāvējuši Latviju, kā viņus sauc. Mēs apstaigājām vietas, kur viņi ir gājuši bojā un pieminējām viņus," teica Linda. Viņai piekrīt arī cita skolniece Linda Šumina. "Man vectētiņam saglabājušās dažas brošas un naudaszīmes. Un, kad atbrauc pie viņa, viņš vienmēr pastāsta kaut ko par barikādēm," piebilst Šumina.
Šurp nāca arī valsts augstākās amatpersonas, bruņoto spēku, policijas un glābēju pārstāvji, diplomāti un politiķi. Šajā dienā tiek ne vien pieminēti barikāžu laika upuri, bet arī godināti simti ļaužu no visas Latvijas, kas barikādēs piedalījās un bija gatavi kailām rokām stāties pretim militāram spēkam. Vēlāk pēcpusdienā ugunskuru iededza arī pie Saeimas ēkas Jēkaba ielā, kur deputāti un barikāžu dalībnieki ieturējās ar putru un tēju, atsaucot atmiņā 1991. gada notikumus.
"To ir grūti pašam aptvert, ka tu neesi vis šķirstījis kādas grāmatas lappuses, bet tajā bijis iekšā. Tagad to cita paaudze lasa kā grāmatu un mācās universitātē (..) Mans skatījums nemainās. Mani pat pārsteidz to cilvēku nostāja, ka viņi ir vīlušies vai gaidījuši ko citu. Man ir svarīgi, ka mēs atguvām savu valsti, ka es atguvu saviem vecākiem atņemto Latvijas pilsonību. Es esmu lepns un gandarīts par to," saka bijušais LTV žurnālists Vilnis Meliņš.
