46.lv
Piektdiena, 2024. g. 29. marts 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Agija, Aldonis/ Трохим, Иван
lat.46.lv/ru/ » LATVIJAS ZIŅAS

Nacionālās drošības ziņojums: premjere uzsver iekšpolitikas nozīmi; deputāti kritizē

Фото: lsm.lv
Saeima ceturtdien uzklausīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas („Vienotība”) ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību. Premjerministre deputātiem uzsvēra, ka, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošība ir viņas valdības prioritāte. Taču nacionālās drošības apdraudējums neizriet tikai no valstu politiskās rīcības, tāpēc ir nepieciešams arī izvērtēt Latvijas iekšpolitisko situāciju un ar to saistītos nacionālās drošības riskus, atgādināja Straujuma.  
askaņā ar Nacionālās drošības likumu, Ministru prezidents ik gadu sniedz Saeimai pārskatu par nacionālo drošību. Apjomīgo dokumentu parlamentam iesniedza arī Straujuma, kura savā runā ieskicēja svarīgākos jautājumus. Ievadā premjerministre stāstīja par Latvijas līdzdalību kolektīvajā drošībā un par aizsardzības stiprināšanas pasākumiem.  
 
„Krievijas agresija Ukrainā satricinājusi Eiropas drošību un globālo starptautisko  kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem ES, NATO un visa pasaulē Latvijas pauda skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši par pašsaprotamu,” sacīja Straujuma.
 
Straujuma uzsvēra, ka šādos apstākļos ir vēl nozīmīgāka Latvijas piederība NATO un nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā – Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to ir jārēķinās.
 
„Vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, centieni šajā virzienā jau novērojami ilgtermiņā,” norādīja premjere.
 
Balsojums par ziņojumu nebija nepieciešams, tomēr deputāti par to izteicās debatēs. Kritisks bija opozīcijas pārstāvis Jānis Ādamsons no „Saskaņas centra”.
 
Viņš pauda, ka ziņojums ir sakompilēts uz 96 lapām – sakompilēts no dažādu dienestu gada pārskatiem, un rodas iespaids, ka neviena amatpersona to kopumā nav lasījusi. Ziņojumā detalizētas sadaļas mijas ar tukšām birokrātisko frāžu sadaļām, nav secinājumu un rekomendāciju, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem, sacīja deputāts.
 
Arī koalīcijas pārstāvji izteica neapmierinātību ar ziņojumu. Piemēram, Nacionālās apvienības deputāte Vineta Poriņa sacīja, ka ziņojumu rakstījušas par drošību atbildīgas personas, nevis Straujuma, un tas ir visskumjākais.
 
Ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, bet par valsti starp ES un Neatkarīgo valstu sadraudzību (NVS), par Krievijas politiku rakstīts izvairīgā tonī, dažviet pieminēta Krievijas agresija, bet nav pieminēta Krimas aneksija, neapmierinātību pauda Poriņa.
 
Vairāki deputāti pamanīja, ka šogad ziņojumā iekļautas arī agrāk nebijušas sadaļas, piemēram par Būvniecības likumu. Arī Straujuma atzina, ka nedrīkst nepieminēt Zolitūdes traģēdiju.
 
Premjerministre norādīja, ka jau tagad ir skaidrs:  traģēdijai bijuši vairāki cēloņi, kas noveduši pie konkrētām sekām, tāpēc jādomā par sistēmas sakārtošanu. Premjerministre arī kārtējo reizi apsolīja, ka izmeklēšana turpinās un vainīgie no atbildības nevarēs izvairīties.  
 
Источник: lsm.lv
 

Profesiju aprakstu katalogs
Amatu aprakstu paraugi


Powered by "Esteriol Design Studio"