Cilvēktiesību komisija Latgalē sprieda par informatīvās telpas stiprināšanu pierobežā

Otrdien, 24.maijā, pulksten 11.00 Cilvēktiesību komisijas deputāti Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā tikās ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem un diskutēja par pasākumiem, kas nepieciešami spēcīgākai reģiona integrācijai Latvijas un starptautiskajā informatīvajā telpā.

 

Lai arī apraides speciālists pasākuma dalībniekiem apgalvoja, ka Latvijas radio un televīzijas uztveršana ir nodrošināta vairāk nekā 99% valsts teritorijas, pašvaldību vadītāji norādīja uz trūkumiem šajā jomā. Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norādīja “Sliktās apraides dēļ daudziem Krāslavas novada iedzīvotājiem jau gadiem nav iespējas klausīties un skatīties populārus Latvijas radio un televīzijas kanālus (…), ko lai es atbildu kārtējās slēdzamās pierobežas lauku skolas skolēnu vecākiem, kas, (..) ieradušies pārrunāt turpmāko rīcību saistībā ar savu bērnu izglītošanu, pie viena apjautājas, kad beidzot varēs uztvert “Latvijas Radio 2″””.

 

Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina -Tabūne vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka Latgales pašvaldību vadītājiem bieži ir problēmas atrast iespēju paust savu viedokli centrālajos mēdijos, nereti par šādu iespēju tiekot pieprasīta samaksa, kas neesot godīgi, jo līdzekļi valsts finansēto masu mediju uzturēšanai tiek ņemti no visu valsts iedzīvotāju nodokļiem. Savukārt uzstājīgākiem Latgales pašvaldību pārstāvjiem reizēm tiekot pārmesta iejaukšanās ziņu saturā.

 

Savukārt Aglonas novada domes priekšsēdētāja Helēna Streiķe vērsa klātesošo uzmanību uz pārāk lielo negatīvismu plašsaziņas līdzekļu izplatāmās informācijas saturā. “Ja vecākās paaudzes cilvēkiem varbūt jau ir izveidojusies sava vērtību sistēma, tad kā lai audzina valsts mīlestību un patriotismu jaunākajai paaudzei, ja ikdienas televīzijā un radio dominē “sliktās ziņas”,” neizpratni pauda Streiķe.

 

Aglonas novada pašvaldības vadītāja vērsa uzmanību arī uz tādiem jautājumiem kā žurnālistu ētika un informācijas kontroles trūkums sociālajos tīklos, kur var tikt publicēta jebkāda informācija, ieskaitot klajus melus un lamu vārdus, un neviens par to netiek saukts pie atbildības.

 

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka aicināja Latgales pašvaldību vadītājus pašiem izrādīt lielāku iniciatīvu, lai viņi tiktu uzklausīti un varētu paust savu viedokli centrālajos medijos, deleģējot savus pārstāvjus mediju konsultatīvajās padomēs.

 

5Savukārt Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele pauda cerību, ka šodienas sarunai būs arī reāls rezultāts, proti, tiks veikts konkrēts darbs situācijas uzlabošanai, kā arī informatīvā saikne starp valsti un reģioniem kļūs ciešāka.

 

Jau vēstīts, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien un rīt apmeklē Daugavpils, Ludzas, Zilupes un Ciblas novadus, lai spriestu par Latgales informatīvās telpas stiprināšanu, īpašu uzmanību veltot jautājumam par nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pieejamību reģionā, sevišķi pierobežā.

 

Savukārt pulksten 14.00 Daugavpils Latviešu kultūras centrā notika komisijas tikšanās ar Latgales plānošanas reģiona medijiem, kur izvērsās plaša diskusija par reģionālo raidstaciju un laikrakstu izdzīvotspēju mūsdienu tirgus apstākļos, norādot uz to, ka tie ir būtiskākie informatīvās telpas aizpildītāji un piederības sajūtas valstij veidotāji. Visaktīvāk savu viedokli pauda laikraksta “Latgales laiks” galvenā redaktore Zigrīda Some un radio stacijas “Alise +” īpašnieks Jevģēnijs Carevs. Kā pēc sanāksmes norādīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja I.Laizāne “Komisijas darbam ir norādīta virkne būtisku jautājumu, par kuru eksistenci daļa deputātu dzirdēja pirmo reiz”.

 

Trešdien, 25.maijā, deputāti apmeklēja Ludzas, Zilupes un Ciblas novadus, kur tikās ar pierobežas iedzīvotājiem, iestāžu un pašvaldību pārstāvjiem.