Фото: Publicitātes Foto
Tirgojot kapavietas un vēlāk ik gadu par tām prasot nomas maksu, pašvaldības būtībā rīkojas pretlikumīgi. To apliecina ne tikai Augstākā tiesa, bet arī eksperti. Pašvaldību darbu uzraugošā ministrija gan pagaidām nostājusies vietējo varu advokāta pozā un nemudinās domes ievērot likumus. Latvijas Radio šonedēļ ik rītu vēstīja, kā pašvaldības izprot tām ar likumu uzlikto pienākumu līdzīgi kā par ielām un parkiem gādāt arī par kapsētām. Kā izrādās, atdusas vietas pašvaldības nevēlas uzturēt no kopējā budžeta naudas, bet gan iekasēt to no tuviniekiem, kam jārīko bēres.
Pieticīgākās ir vietvaras Latgalē, kur liela daļa par kapu ierādīšanu neprasa neko. Tomēr arī šajā reģionā pilsētu tuvumā mēdz iekasēt pat 210 eiro par ģimenes kapavietas ierādīšanu. Tādu summu daudzi samaksāt nespējot, tādēļ Latgalē izzūd dzimtas kapu tradīcija, jo aizgājējiem vietu pērk pa vienam. Savukārt Rīga par četrvietīgu kapu prasa pat vairāk nekā 1000 eiro.
Vēl tālāk gājušas pašvaldības citos reģionos, papildu kapa ierādīšanas maksai liekot ik gadu šķirties arī no nomas maksājuma par nosprausto vietu.
Tiesa secina, ka var prasīt nodevu, nevis nomas maksu
Augstākā tiesa šajā jautājumā netieši iedziļinājusies kādā tiesvedībā, un lēmumā secināts, ka kapu nozarē nomas attiecības pastāvēt nedrīkst.
|
