Фото: LSM.LV
Kaut pasaulē naftas cenas krīt arvien straujāk, Latvijas patērētāji dažkārt par degvielu spiesti maksāt vairāk nekā citās valstīs. Konkurences uzraugi uzsver – benzīntanku Latvijā nav par maz. Tomēr konkurenci varētu veicināt vēl kāda liela tīkla izveidošanās. Paši degvielas tirgotāji cenu atšķirības skaidro gan ar valstu atšķirīgajām nodokļu likmēm, gan prasībām pret degvielu.
„Tagad ir populāri salīdzināt ar Igauniju. Viņiem vesela rinda nodokļu ir mazāki. Pirmkārt jau PVN ir zemāks, akcīzes nodoklis ir zemāks, biodegviela nav jāpievieno, valsts rezervju nodeva ir zemāka. Vesela rinda ar faktoriem, kāpēc Igaunijā degvielas cena ir zemāka,” uzskaita Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns.
“Statoil Fuel & Retail Latvia” degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis skaidro: „Vairāk nekā 40% ir degvielas iepirkuma cena biržā. Apmēram 50% ir nodokļi un 5-10% ir tas, kas paliek pāri, lai segtu izmaksas produkta pārdošanai.”
To, ka starp Latvijas degvielas tirgotājiem nav aizliegtas vienošanās, pirms četriem gadiem paziņoja Konkurences padome. Pēc uzraugu domām konkurence degvielas mazumtirdzniecībā aizvien ir asa.
„Jā, tirgū ir neapšaubāmi trīs spēcīgi konkurenti, bet - kas mūs iepriecina, ka ir bijuši apvienošanās gadījumi, kas nozīmē, ka konsolidējas mazie tirgus dalībnieki. Tas nozīmē, ka viņi kļūst par nopietnu pretspēlētāju lielajiem tirgus dalībniekiem un tur nav paralēla sekošana lielajiem tirgus dalībniekiem, bet arī viņi ved paši savu cenu politiku,” secina Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Bet naftas tirgus eksperts Zigurds Vaikulis uzskata, ka pie augstajām degvielas cenām, nevar vainot tikai tirgotājus:
„Mēs varam runāt par ļoti augstu uzcenojumu laiku. Naftas pārstrādātāji, kas ir tie paši ieguvēji, šobrīd tur maržas relatīvi augstas tālāk pārdotajiem produktiem, piemēram benzīnam. Tā attiecība, cik maksā barels benzīna pret barelu naftas, šobrīd ir vēsturiski visaugstākajos punktos. Iespējams tādējādi naftas ieguvēji cenšas kompensēt tos zaudējumus, ko šobrīd nes zemās naftas cenas.”
Eksperts gan uzsver – ar salīdzinoši augsto gatavās degvielas cenu enerģētikas kompānijas ir izveidojušas sava veida drošības spilvenu ne tikai sev, bet arī patērētājiem. Proti, brīdī, kad naftas cenas atkal kāps, degvielas cenas neaugs tik strauji kā kādreiz.
|
