Фото: skaties.lv
Pirms pieciem gadiem Eiropai un Latvijai attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju vēl bija samērā labas. Mūsu valdība tā laika ārlietu ministra Aivja Roņa personā ar abiem kaimiņiem noslēdza vienošanos. Tā paredzēja, ka 30 kilometru pierobežas teritorijā dzīvojošie abu pušu iedzīvotāji varēs saņemt īpašas atļaujas, ar kurām viņiem bez vīzām būs atļauts apmeklēt kaimiņvalsts pierobežas teritoriju. No pierobežas pašvaldībām atvieglotās ceļošanas atļaujām jau pieteikušies vairāki tūkstoši. Tomēr kā saka drošības iestādes – kontrolei pār šiem cilvēkiem būtu jābūt stingrākai. Pēc Nekā Personīga lūguma iesaistītajām valsts un pašvaldības iestādēm bija grūtības apzināt precīzus skaitļus, cik cilvēki atļaujas Latvijas pusē saņēmuši.
Tikmēr Balvos kāds partijas Saskaņa izdarīgs vietējais domes deputāts pats pēc savas iniciatīvas kļuvis var teikt par domes sūtni, kurš kārto iedzīvotāju dokumentus Krievijas konsulātā. Kārtība pierobežas atļauju izsniegšanai ir samērā sarežģīta, bet to izmanto daudzi, jo tas ļauj ceļot bez vīzas, kas savukārt maksā naudu.
Pašvaldības sagatavo sarakstus ar iedzīvotājiem, kuri atbilst prasībām, kas diezgan plaši noteiktas starpvalstu līgumos – viņiem blakus valstī dzīvo radi vai ir ģimenes kapi, cilvēki regulāri kaimiņvalstī piedalās kultūras, izglītības, zinātnes vai sporta pasākumos, viņiem tur pieder kāds īpašums. Vai kā teikts līgumos: “notiek regulāru kontaktu īstenošana saimnieciskās darbības jomā”.
Pierobežas pašvaldības īpaši padziļināti nepārbauda cilvēku iesniegto dokumentu īstumu un tālāk sarakstus iesniedz Robežsardzei. Robežsardze arī darbojas kā starpnieks, kas tikai apkopo datus no visām pašvaldībām. Tālāk tie nonāk Krievijas konsulātā Daugavpilī, kas izlemj, kuriem no šajos sarakstos esošajiem Latvijas pierobežas iedzīvotājiem atļaujas var piešķirt.
“To smalkāk par pašiem mērķiem un iemesliem labāk pakomentēs pašas pašvaldības, caur kurām šie saraksti iet. Te robežsardze varbūt tik stipri neiedziļinās. Mēs tiešām skatāmies, lai šiem cilvēkiem nebūtu kādu tiesisku šķēršļu šķērsot robežu,” teic Robežsardzes dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis Mariks Petrušins, norādot, ka šis jautājums ir uz pašvaldību sirdsapziņas.
Balvi ir viena no pierobežas pašvaldībām. Te triju gadu laikā atļauju saņemšanai pieteikušies vairāk nekā 970 vietējie iedzīvotāji.
Īpaši aktīvi starpvalstu sadarbības jautājumos Balvos iesaistījies vietējais deputāts no Saskaņas Ivans Baranovs. Viņš kļuvis par priekšsēdētāju vietējās domes Starptautiskās sadarbības komitejai. Tā veidota, lai stimulētu Balvu sadarbību ar ārzemēm. Tomēr vienīgā komitejas priekšsēža Baranova darbība ārvalstu virzienā bijusi aktīva iesaistīšanās pierobežas iedzīvotāju atviegloto ceļošanas atļauju izkārtošanā. Deputāts lūdzis domei, lai tā viņu pilnvaro būt par pašvaldības pārstāvi, kurš ir tiesīgs vietējo iedzīvotāju vārdā braukt uz Krievijas konsulātu kārtot dokumentus atļauju saņemšanai. Mērs ļāvis deputātam rīkoties.
“Nē, nē. To mēs viņam neuzlikām par pienākumu. To viņš pats vēlējās,” stāsta Balvu mērs Andris Kazinovskis. “Jā, izmantot šo iespēju, ka pašvaldība var pilnvarot. Nu, nebija iebildumu. Un pašvaldība pilnvaroja Ivanu Baranovu. Tā kā viņš ir arī tajā komisijā ievēlēts.”
Uz jautājumu, kādas bija saskaņieša pilnvaras, vietējais mērs sniedz skaidrojumu: “Pilnvaroja tiem cilvēkiem, kuri paši vēlas, lai kārto viņu vietā vīzu saņemšanu konsulātā Daugavpilī, tad viņi atrada to Ivanu Baranovu.”
Kāda ir deputāta ieinteresētība dokumentus kārtot, cik cieša sadarbība ar Krievijas konsulātu, domē nezina. Pašvaldības jurists rāda sarakstus, kurus gatavo pati dome un tos, kurus atsevišķi iesniedz deputāts Baranovs. Viņš ar domes pilnvarojumu šo cilvēku dokumentus ved Krievijas pārstāvim Daugavpilī.
“Vienkārši viņš prasa, ka tādi cilvēki ir bijusi pie viņa, iedod sarakstu, kuriem vajag un tad pašvaldība saraksta vēstuli konsultam, ka Ivans Baranovs iesniegs dokumentus par šādiem cilvēkiem. Un mēs paskatāmies, vai tie cilvēki ir tajos sarakstos, ko mēs esam saņēmuši no konsulāta. Pēc tam vēstuli paraksta priekšsēdētāja vietnieks. Viņš pats neraksta nekur uz mūsu blankām. Viņš ir tikai pastnieks. Viņš aizved un atved… tiem cilvēkiem pašiem nav jābraukā. Viņi tikai aiziet pie viņa, paņem un cauri,” stāsta Balvu novada domes juriskonsults Juris Annuškāns.
Pretenzijas par Baranova aktivitātēm Krievijas virzienā domes vadība līdz šim nav saņēmusi. Tomēr par viņa vadītās Starptautiskās sadarbības komitejas lietderību mērs runājis jau ar vairākiem deputātiem. Vienojušies, ka komiteja savu pastāvēšanu nav attaisnojusi un tuvākajās sēdēs lems par tās likvidēšanu. Uzzināt paša Balvu deputāta Baranova viedokli bija pagrūti. Viņam piederošās firmas saimniecības preču veikala pārdevēja apgalvoja, ka priekšnieks ar žurnālistiem nerunā. Ja nu vienīgi ar Pirmo Baltijas kanālu.
Pēc vairākām stundām deputātam izdodas nemanītam aizlavīties no veikala. Tomēr jau pēc tumsas iestāšanās deputāts atgriezās, lai paņemtu pie darba atstāto automašīnu. Ar žurnālistiem viņš runāt nevēlējās. Bet iespējams Baranovs var drīzumā zaudēt iespēju strādāt Balvu domē. Deputātu tiesā iesūdzējis Valsts valodas centrs. Tā eksperti pēc vietējo iedzīvotāju sūdzībām pārliecinājušies, ka tautas kalpam ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām.
“Kā jebkuram pašvaldības deputātam, arī šim deputātam ir jālieto valsts valoda noteiktā apjomā. Deputātam valodas lietojumam jābūt pirmajā pakāpē – C1. Tā kā šis deputāts nelieto valsts valodu noteiktajā apmērā, nu tad mēs sniedzām tiesā prasības pieteikumu, lai izskata iespēju par deputāta mandāta anulēšanu,” norāda Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna.
“No vienas puses cilvēks ir pazīstams savā reģionā. Vēlētāji par viņu balso. No citas puses – skaidrs, ka valodas nezināšana neveicina darba kvalitāti. Viņam ir visas tiesības izvēlēties pašam to, ko viņš darīs,” sava partijas biedra situāciju komentē Rīgas mērs Nils Ušakovs.
11.novembrī Balvu tiesa Valodas centra prasību apmierināja. Deputāts to ir pārsūdzējis un lietu tiesa plāno skatīt martā. Ja tomēr viņam mandātu atņems, tas būšot pirmais gadījums, kad valsts valodas nezināšanas dēļ deputāts zaudēs savu krēslu. Līdz ar mandāta atņemšanu Baranovs vairs nebūs arī pašvaldības pilnvarotā persona sadarbībai ar Krievijas konsulātu.
|
