Фото: DELFI
Latvijā ir ne tikai tādi novadi, kur ir ievērojams sabiedriskā sektora īpatsvars, bet arī tādi, kuros valsts un pašvaldību iestādēs strādā vairāk cilvēku nekā privātajā sektorā. Centrālā statistikas pārvalde speciāli "Delfi.lv" atlasīja informāciju par darba vietu skaitu visos Latvijas novados un pilsētās. Dalījums pēc sektora – privātā vai sabiedriskā – uzrāda ievērojamas atšķirības katrā pašvaldībā. Lai privātajā sektorā darbinieks nopelnītu minimālo algu, kas kopš gada sākumā ir 370 eiro mēnesī, darba devējam kopā ar nodokļiem ir jāizmaksā 458 eiro, no kuriem uz rokas darbinieks saņem 272 eiro. Tas nozīmē, ka gandrīz 200 eiro aiziet nodokļos. Līdz ar to, lai vienam sabiedriskā sektora darbiniekam varētu izmaksāt vienu minimālo mēneša algu ar visiem nodokļiem, vienam privātā sektora darbiniekam ir jāstrādā 2,5 mēnešus par minimālo algu. Protams, šādi tiešā veidā valsts un pašvaldību budžetā netiek paredzēti līdzekļi darbinieku atalgojumam, bet tas ir vērā ņemams salīdzinājums.
Mēdz teikt, ka Rīga ir puse Latvijas. Vadoties pēc ekonomiskās aktivitātes un strādājošo skaita, tā tiešām ir taisnība. Rīgā ir nodarbināti vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju, Latvijā kopumā – nedaudz vairāk par vienu miljonu. Rīgā atrodas nacionāla mēroga pārvaldes iestādes, ministrijas u.c., kas organizē visas valsts darbību, tāpēc sabiedriskā sektora darbinieku koncentrācija šeit varētu būt augsta. Tajā pašā laikā galvaspilsēta nodrošina pusi visu valsts darba vietu, kā rezultātā Rīgā sabiedriskais sektors veido apmēram 30% no visām darba vietām. Tas sakrīt ar vidējo Latvijas rādītāju. Arī citās lielajās pilsētās situācija ir samērā līdzīga, vislielākais sabiedriskā sektora īpatsvars ir Rēzeknē – 42%, bet mazākais – Liepājā, kur tas veido 27% no kopējām darba vietām.
Ekonomikas cerību laiks - darba vietu Latvijā šogad būšot vairāk (20) Ekonomikas cerību laiks - darba vietu Latvijā šogad būšot vairāk Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī pieaudzis līdz 8,7% (10) Reģistrētā bezdarba līmenis decembrī pieaudzis līdz 8,7%.
Atšķirīga situācija ir Latvijas novados, turklāt lielākajā daļā gadījumu sabiedriskais sektors ir ievērojami lielāks nekā pilsētās. Šajā ziņā pozitīvi piemēri ir Jelgavas, Jēkabpils, Ķekavas un Ventspils novadi, kur sabiedriskais sektors veido tikai pāris procentus no kopējā darba vietu skaita.
Tomēr ir novadi, kur pie privātajiem darba devējiem strādā mazāk darbinieku nekā sabiedriskajā sektorā: tie ir Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Ilūkstes, Kārsavas, Ķeguma, Neretas, Rugāju, Rūjienas, Sējas, Strenču, Vaiņodes, Vārkavas un Viļakas novadi. Liela daļa no tiem atrodas Latgales pusē.
|
