Фото: LSM.LV
Otrdien, 1.septembrī, sākas jaunais mācību gads. Līdz ar vasaras brīvlaika beigām skolas solos sēdīsies vairāk nekā 200 000 izglītojamo. Izglītības un zinātnes ministrija šim mācību gadam sev par prioritāti ir noteikusi izglītības kvalitātes un satura pilnveidi. Uzsvars būs likts uz eksakto zinātņu apguvi.
Aprīlī vairāk nekā 3000 vidusskolēnu pilotprojektā kārtos centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā vai dabaszinātnēs. Pēc eksāmenu rezultātiem Izglītības ministrija vērtēs iespēju turpmāk likt 12. klases beidzējiem obligāti kārtot eksāmenu kādā dabas zinātnē. Izglītības ministre Mārīte Seile intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka šis ir pilotprojekts, kas identificē skolēnu šī brīža zināšanas. Eksāmenā pārbaudīs ne tikai zināšanas, bet mēģinās novērtēt skolēnu spēju tās pielietot praksē.
Diagnosticējošie darbi eksaktajos priekšmetos būs kā atskaites latiņa, kur varam objektīvi pavērtēt, kā sokas šajos priekšmetos, norādīja Seile.
Pirmo reizi valsts nodrošinās brīvpusdienas visiem 1.-4. klašu skolēniem. Lai gan ne visām ģimenēm brīvpusdienas ir svarīgas, tomēr daudziem vecākiem tas ir būtisks pienesums, komentēja ministre.
157 skolas izmēģinās jaunu datorikas mācību programmu, kurā skolēnus dažādos mācību priekšmetos jau no pirmās klases iepazīstinās ar digitālo vidi. Tajā apgūs gan to, kā labāk izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, gan arī iekļauta tēma par informācijas izvērtēšanu un kritisku lietošanu.
Savukārt četras izglītības iestādes ir slēgtas. Vairākas skolas ir arī reorganizētas vai pievienotas citām. Tikmēr skolu klāstu papildinājušas ir pirmās augstskolu dibinātās vidusskolas – Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola un Rēzeknes augstskolas Austrumlatvijas tehnoloģiju vidusskola.
Arī turpmākajos gados iecerēts, ka skolu skaits saruks, tas varētu skart mazās vidusskolas laukos, kur daudz skolu ar mazu skolēnu skaitu, atzina ministre.
Visbiežāk tas nozīmēšot divu mazu kaimiņu vidusskolu apvienošanos.
Algu reformas liktenis – aizvien neskaidrs
Taujāta par pedagogu atalgojuma jauno modeli, ministre uzsvēra – pašlaik lielākā neskaidrība ir par to, vai būs papildu finansējums. Šis ir lēmums, ko nevar pieņemt pati ministrija, un tas ir risināms valdībā.
Ar finansējumu saistās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iebildumi, kas vēlas redzēt atalgojuma pieauguma grafiku.
Ministre atzina, ka politisko atbalstu skolotāju algu reformai viņa gan ir, gan nav saņēmusi no dažādiem politiķiem dažādās partijās.
Pašreizējo skolotāju algu sistēmu viņa raksturoja kā nelīdzsvarotu, un pēc jaunā modeļa ieviešanas aptuveni 70% pedagogu būs algas pieaugums.
Lai gan iepriekš Finanšu ministrijai bijuši vairāki iebildumi, pašlaik tie esot saskaņoti, apliecināja gan Seile, gan finanšu ministrs Jānis Reirs („Vienotība”). Reirs arī norādīja „premjere ir uzņēmusies šefību” par šo reformu. Pēdējās divās nedēļās esot uzlabojusies abu ministriju sadarbība.
|
