Фото: kasjauns.lv
Latvijai ir svarīgi tuvākajos gados pildīt apņemšanos un būtiski palielināt aizsardzības budžetu, tuvinot to 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piektdien, 26.jūnijā, Latvijas Radio uzsvēra Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Sārts, kurš šonedēļ piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē. Sārts atzīmēja, ka AM ir padomā 27 lieli projekti Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanai, bet tuvākajos piecos gados labākajā gadījumā izdosies īstenot kādus astoņus. Sārts uzsvēra, ka Latvija ar aizsardzības budžetu 0,92% apmērā no IKP ir "pašā beigu galā", tāpēc tagad ir jāpadara savi mājasdarbi - jāpalielina naudas daudzums aizsardzībai, kam cītīgi sekos līdzi mūsu NATO partnervalstis, un jāuzlabo uzņēmējvalsts atbalsta spējas, lai varam sekmīgi uzņemt NATO karavīrus un tehniku, kas pie mums ierodas.
Sārts uzskaitīja vairākas Latvijas aizsardzības vajadzības - karavīru apbruņošana ar mehanizētiem aizsardzības līdzekļiem, pretgaisa aizsardzības uzlabošana, agrās brīdināšanas sistēmas uzlabošana un karaspēka palielināšana, kur ir plāni par 2000 karavīriem palielināt regulāro armiju, paplašināt Zemessardzes rindas un aktivizēt armijas rezerves.
Runājot par obligāto militāro dienestu, Sārts atzīmēja, ka tā galvenā ideja ir veidot cilvēku rezerves, bet kara gadījumā lielākā nozīme ir tūlītējai gatavībai reaģēt pirmajās pāris dienās. "Mēs gribam ieguldīt tieši tur, kas dod efektu uz kaujas spējām pirmajās 48 stundās," piebilda Sārts.
Sārts pastāstīja, ka NATO ir nolēmusi palielināt mācību skaits, piemēram, Latvijā nākamās lielās mācības notiks novembrī, kad mūsu valstī būs izvietota NATO štāba vadība, kas mācīsies izvietot militārās vienības. Mācībās līdzdarbosies Latvijā jaunveidojamā NATO operatīvās vadības vienība, kam jābūt gatavam šā gada vasarā.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri trešdien vienojās par alianses klātbūtnes pastiprināšanu tās austrumu flangā, tādējādi reaģējot uz jaunajām drošības problēmām, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. NATO pastiprinās savu klātbūtni Austrumeiropā, lai atturētu Maskavu no iespējamās agresijas un vairotu Krievijas pierobežā esošo sabiedroto pārliecību.
Ministri trešdien vienojās pastiprināt jaunveidojamo ātrās reaģēšanas spēku aviācijas, flotes un īpašo operāciju apakšvienības, kopējo vienības stiprumu palielinot līdz 40 000 vīru, pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ātrās reaģēšanas spēku sastāvā paredzēts izveidot arī 5000 vīru lielu triecienvienību, kuru iespējams iesaistīt kaujasdarbībā 48 stundu laikā.
Ministri arī vienojās par pasākumiem, kas nodrošinās iespējas ātrāk pārsviest alianses spēkus gan manevru, gan krīžu gadījumos.
Tika arī galīgi saskaņoti plāni izvietot Austrumeiropā sešus nelielus komandpunktus, kas sniegtu atbalstu plānošanā un manevru rīkošanā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, Polijā un Rumānijā. Līdz gada beigām, katrā no štābiem strādās aptuveni 40 virsnieki.
Tikmēr jau iepriekš šonedēļ ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters apstiprināja, ka Vašingtona gatavojas uz Austrumeiropu nosūtīt savu bruņutehniku.
Stoltenbergs uzsvēra, ka pieņemtie lēmumi ir nepieciešami, lai stātos pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu, un noraidīja Maskavas apgalvojumus, ka tā ir jaunas bruņošanās sacensības uzsākšana.
|
