Фото: LSM.LV
Sausuma dēļ lielā daļā Latvijas mežu paaugstinājusies ugunsbīstamība. Liels mežu aizdegšanās risks ir Latgalē, kur lietus jau sen nav lijis un kur pēdējā laikā ik dienu fiksē vismaz divus mežu ugunsgrēkus. Par ugunsgrēkiem mežos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales operatīvajā dežūrdaļā pēdējā laikā saņem arvien vairāk zvanu. Pagaidām liesmas postījušas samērā nelielas meža platības, arī pilsētu tuvumā.
VUGD Latgales reģiona brigādes komandiera vietnieks Valdis Straume stāsta, ka pēdējā laikā dienā konstatē no diviem līdz pieciem ugunsgrēkiem, bet vidēji tie ir trīs ugunsgrēki dienā. Meža ugunsgrēku skaita pieaugums skaidrojams ar laika apstākļiem.
"Pēdējās pāris nedēļas Latgalē ir ļoti maz lijis, un visa zemsedze mežā ir ļoti sausa," saka Straume, norādot: "Ja kaut kas aizdegas, nokontrolēt to būs ļoti grūti".
Par meža ugunsgrēku pirmie informāciju pārsvarā saņem "Latvijas Valsts mežu" darbinieki, kuri kopš ugunsbīstamā perioda sākuma atsākuši darbu novērošanas torņos.
"Ja konstatējam ugunsgrēku meža masīvā, tad VUGD neziņojam, bet paši dodamies. Sākumā brauc mežzinis, kurš konstatē precīzu ugunsgrēka vietu un pēc tam brauc ugunsdzēsēju komanda," stāsta Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris ugunsapsardzībā Edgars Leikuss un piebilst, ka gadījumos, kad paši netiek galā, var lūgt palīgā citus.
Mežu ugunsgrēku izcelšanās iemesls lielākoties ir izmesti izsmēķi vai nevietā kurināts un nenodzēsts ugunskurs. Taču nereti tā ir ļaunprātīga dedzināšana, kuras nolūkus ne vienmēr varot izprast, atzīst Leikuss.
Saskaņā ar statistiku bīstamākais meža degšanas laiks ir vasaras beigas, kad pa mežu aktīvi rosās ogotāji un sēņotāji. Šādi ugunsgrēki mežos nereti tiek dzēsti pat vairākas diennaktis, teica Leikuss, aicinot iedzīvotājus mežos būt uzmanīgiem.
|
