Pagājis jau gandrīz mēnesis, kopš vairākās Latvijas pašvaldībās darbu atsākusi vietējā policija. Vai tiešām dzīve mazpilsētās ir tik nemierīga, ka sadzīves strīdu risināšanai un huligānu ķerstīšanai ielās jāgādā mašīnas, jāīrē telpas un jālīgst darbā muskuļoti vīri? Šonedēļ LNT apmeklēja novadus, kur pašvaldības policija bija, bet pēcāk tika likvidēta kā dārga un neefektīva, toties tagad tikusi atjaunota. Ko iedzīvotāji saka par šiem vietēja mēroga kārtības uzturētājiem?
Jēkabpilī sola naudu nežēlot sabiedriskās drošības uzlabošanai, tamdēļ pašvaldības policija viena no prioritātēm. Taču pilnīgi pretēju ceļu gājusi Rēzekne. Tur pašvaldības policija ir likvidēta un atjaunot to pagaidām nav plānots.
Rēzeknē pašvaldības policijas nav jau divus gadus. Tolaik, kad dome lēma likvidēt policiju, iekšlietu ministrija to sauca par bezatbildīgu rīcību. Līdzko Rēzeknes dome to likvidēja, sekas izjūta Valsts policija. Kriminālprocesu izmeklēšanas ātrums piebremzēja, jo Valsts policija bija spiesta resursus novirzīt pašvaldības policijas funkciju pildīšanai.
Valsts policija gan vērtē – spēku pārmobilizēšana tomēr Rēzeknei esot devusi rezultātu statistikām tomēr jūsmot par statistiku nevēlas Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis, kurš jau no paša sākuma pretojies kolēģu balsojumam slēgt pašvaldības policiju: “To sīko noziegumu līmenis ir izaudzis, vandalisma gadījumi tagad notiek biežāk pilsētā. Jā, tas neiet Valsts policijas kopsavilkumā, jo viņiem nav resursa ar to nodarboties. Viņi noraida tos iesniegumus uzreiz.”
Divus gadus pēc Rēzeknes pašvaldības policijas likvidēšanas, arī vietējā sabiedrībā joprojām notiek diskusijas par lēmuma pareizību.
“Nav droši. Tagad nav ne kārtības, un nav arī drošības ne privātmāju rajonos, ne pilsētā. Nu visādi zaglēni,” saka Rēzeknes iedzīvotāja Velta.
Rēzeknes ziņu portāla redaktorei Annai Zīmelei ir pieejama dažāda informācija par notiekošo pilsētā un viņa tamdēļ vērtē – Rēzeknē ir pazaudēta drošības sajūta. Turklāt, lai arī Valsts policija sakās esam pastiprinājuši patruļas ielās, tomēr ikdienā to nejūtot: “Ja tu zvanīsi iecirknim, policija neveic naktīs šos reidus un viņi nevar redzēt, kas notiek pilsētā. Ir ļoti būtiski, lai katrā pašvaldībā būtu pašvaldības policija, kas tieši naktīs darbojas. Mums ir sīkais huligānisms, kad tiek nozagtas rokassomiņas vai tiek piekauti cilvēki uz ielām.”
Situācijā, kad pat mazāk turīgas un pie tam vēl mazās pilsētas tomēr atrod līdzekļus pašvaldības policijas atjaunošanai, lielā Rēzekne piedzīvojot apkaunojumu, – vērtē opozīcija. Budžets ļautu uzturēt Rēzenkes municipālo policijai.
“2016.gads ir priekšvēlēšanu gads, un šeit būs vairāk uzmanība veltīta populismam, tādam kā nedaudz palielināsim sociālos pabalstus, nedaudz šeit pieliksim, nedaudz tur. Tādi nopietni darbi kā pašvaldības policijas atjaunošana nav paredzēta, jo nedod tik nopietnus plusiņus kā sociālā budžeta palielināšana,” norāda Rēzeknes domes opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis.
Un Rēzeknes domes izpilddirektors, kas atbalstīja pašvaldības policijas likvidāciju, tik tiešām atzīst, ka daļa nauda, kas būtu paredzēta policijas uzturēšanai tagad tiekot novirzīta sociālo pabalstu palielināšanai. Pašvaldības policijas izmaksājusi 370 tūkstošus eiro. Pārāk dārgi. Tā vietā izveidota astoņas reizes lētāka administratīvā inspekcija, ka uzrauga tikai un vienīgi pilsētas saistošo noteikumu izpildi.
“Diez vai pašvaldības policists būs ar būvniecības vai arhitekta izglītību, lai sastādītu attiecīgo protokolu. 1:39:44-1:39:57 Diez vai pašvaldības policijas uzdevums ir sekot tam, vai privātmāju īpašnieki ir noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Ar to jānodarbojas pilsētsaimniecības speciālistiem,” vērtē Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektors Raimonds Olehno.
Rēzeknes vadība uzskata – sabiedriskais labums no pašvaldības policijas ir apšaubāms. Citas pilsētas ar šo dienestu uzturēšanu drīzāk vienkārši izrādās.
Ieksļietu ministrija gan saka – Rēzekne ir vienīgā no lielajām pilsētām valstī, kurā nav pašvaldības policijas. Kopumā reģionu pilsētās, iieskaitot Rīgu, ir pusotrs tūkstotis pašvaldības policistu. Klāt vēl nāk aptuveni 400 inspektoru, kas strādā novadu municipālajās vienībās. Desmit vietās izveidotas dežūras 24 stundas diennaktī.
