Фото: Video fragments
Rēzekniete neizpratnē par telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēja “Baltcom” rīcību – vaino klienti televīzijas dekodera salaušanā, kaut ekspertīze, kurā varētu noskaidrot iekārtas sabojāšanās iemeslu, nav veikta, stāstā „Bez Tabu”. Rēzekniete Marija divarpus gadus ir “Baltcom” kliente. Sieviete stāsta, ka kādu rītu, pošoties darba gaitām, viņa fona troksnim ieslēgusi televīziju, dekoders darbojies.
Kamēr bija darbā, neviens ierīci neesot nometis zemē, bet, kad vakarā vēlējusies ieslēgt televīziju, dekoders nedarbojies. Atvienojusi un atkārtoti pieslēgusi to strāvai, tomēr iekārta neizrādīja dzīvības pazīmes.
Piesaistītais “Baltcom” meistars esot konstatējis kaut kā grabēšanu dekoderī. Marija viņam norādījusi, ka no rīta tas vēl strādājis.
“Viņš [meistars] man iedeva pieņemšanas-nodošanas aktu. Es to parakstīju, saņēmu citu iekārtu. Jauno iekārtu viņš uzstādīja. Es parakstījos, bet akta kopiju viņš man neatstāja. Kaut gan vēlāk, kad zvanīju un skaidrojos, man teica, ka viņam bija jāatstāj pieņemšanas-nodošanas akta kopija,” stāsta Marija.
Vaino un atsūta milzu rēķinu
Vēlāk “Baltcom” piesūtīja rēķinu, kas pārsteidz Mariju: pakalpojuma sniedzējs liek samaksāt 142 eiro par dekoderu, kas it kā sabojāts.
“Es zvanīju un vaicāju, kā noteica, kā vainas dēļ tas salūza. Viņi man atbildēja, ka meistars katru dienu redzot dekoderus. Tad es teicu, ka meistars pat neatskrūvēja vaļā un nepaskatījās, kas tur iekšā. Turklāt pieņemšanas-nodošanas aktā bija rakstīts, ka dekoders ir bez vizuāliem defektiem, norādīts vien, ka iekšā skan detaļas. Sanāk, ka, ja iekšā kaut kas skan, mana vaina automātiski,” par komunikāciju ar “Baltcom” pārstāvjiem stāsta Marija.
“Baltcom” pārstāve Eva Eglīte atsaucas uz klienta līguma punktu, kurā noteikts, ka “Ja aparatūra ir “Baltcom” īpašums, abonents uzņemas pilnu materiālu atbildību par viņa telpās uzstādītās aparatūras pienācīgu izmantošanu, saglabāšanu nebojātā un nemainītā veidā. Tai skaitā atbildību par tās aizsardzību pret trešo personu prettiesisku rīcību un ugunsgrēku. Zaudējumu nodarīšanas gadījumā abonents atlīdzina aparatūras pilnu vērtību.”
“Paņemot rokās dekoderu, iekšā bija skaņas, kas liecināja, ka ir atdalījušās detaļas. Kliente kopā ar mūsu meistaru sastādīja aktu, kurā bija norādīts, ka dekoders ir bojāts, tur bija norādīta arī samaksas summa, par ko kliente parakstījās un ar parakstu piekrita to apmaksāt,” stāsta “Baltcom” pārstāve E. Eglīte.
Kliente Marija ir neizpratnē, jo nav pārliecināta par to, ko parakstījusi. “Man kopijas nav. Kad gāju uz klientu centru, prasīju, lai parāda kaut tukšu veidlapu. Lai redzu, kādu es parakstīju. Lai redzu, ka norādīts, cik jāmaksā, ka man jāsedz izdevumi. Man atteicās to parādīt,” teic Marija.
“Baltcom” pārstāve Eva Eglīte norāda – ja dekoders bez vizuāliem bojājumiem nedarbojas, pieslēgts pie strāvas, iekārta tiekot apmainīta, iztiekot bez rēķina piestādīšanas, jo tad defekts tiekot uzskatīts par rūpniecisku bojājumu. “Šajā gadījumā dekoders, acīmredzot, bija kritis. Tas tiešām bija klienta izraisīts bojājums,” turpina “Baltcom” pārstāve.
Marija nenoliedz, ka iepriekš dekoders ir kritis, tomēr norāda, ka no rīta iekārta vēl strādājusi, bet vakarā vairs nē. Savukārt dienas laikā to neviens uz zemes neesot nometis. Tam nebija ne plaisu, nebija arī ielocīts.
Kliente atminas, ka meistars, savācot dekoderi, pieņemšanas-nodošanas aktā atzīmējis, ka vizuāli redzamu defektu nav, “Baltcom” pārstāve gan saka, ka tie ir norādīti aktā. Kuram taisnība? To gan neizdodas noskaidrot, jo “Baltcom” pārstāve aktu neuzrāda, savukārt Marija sakās, ka kopija viņai nav izsniegta.
Kliente vēlas nopietnu izpēti, patērētāju tiesību aizstāvji arī krata ar pirkstu
Marija ir neizpratnē, kāpēc grabēšana dekodera iekšienē automātiski tiek uzskatīta par iemeslu, kāpēc iekārta nestrādā. Viņa vēlas, lai komersants veic padziļinātu izpēti sabojāšanās iemeslu noskaidrošanai.
“Mēs paņēmām dekoderu, mēs neesam speciālisti, lai taisītu vaļā un veiktu ekspertīzes. Mēs to nedarām. Kā jau minēju, mēs dzirdējām trokšņus, tāpēc uzskatām, ka klients ir vainīgs,” teic “Baltcom” pārstāve E. Eglīte.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane norāda, ka kliente ir tiesīga pieprasīt rakstveidā paskaidrojumus no komersanta, kuros tam jāinformē par konkrētu sabojāšanās iemeslu. Rakstisku atbildi “Baltcom” ir sniedzis, tomēr tajā konkrēts iemesls nav minēts.
Tāpat PTAC pārstāve sakās, ka apšaubāma esot summa, ko piedzen no klientes, jo dekodera vērtība divarpus gadu laikā kopš tas uzstādīts Marijas dzīvoklī, visdrīzāk, esot kritusies, turklāt jāņem vērā arī dabiskais nolietojums.
Lai gan “Baltcom” pārstāve stāsta, ka cena atbilst paša komersanta izcenojumam, “Baltcom” interneta vietnē norādīta par 20 eiro zemāka cena. Pēc “Bez Tabu” iesaistīšanās sagatavots jauns rēķins. PTAC gan apšauba, ka šodien iekārta maksā 120 eiro.
PTAC pārstāve S. Gertmane teic, ka kliente ir tiesīga pieprasīt sabojāto dekoderu un nogādāt to ekspertam sabojāšanās iemeslu noskaidrošanai.
|
