Фото: rezeknesnovads.lv
“Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs”. Ar šādu domu un noskaņojumu ceturtā maija rīta pusē sanāca Maltas pagasta ļaudis, pensionāri, iestāžu un sabiedrisko kolektīvu pārstāvji, ģimenes ar bērniem un mazbērniem. Arī tie, kas atbraukuši paciemoties tēva mājās nu jau ar savu ģimeni, izbaudīja šo svētku rītu dzimtajā pagastā. Klātesošos sveica Maltas pagasta pārvaldes vadītājs Vitālijs Skudra un aicināja izlozēt stādāmā ozola kārtas numuru: Maltas pagasta pensionāru, konsultatīvās padomes, pūtēju orķestra “Vikords”, bibliotēkas, muzeja, pirmsskolas izglītības iestādes ‘Dzīpariņš”, komunālās saimniecības, vidusskolas, mūzikas skolas, bērnu jauniešu centra, kultūras nama, kapelas “Malta”, speciālās internātskolas, pagasta pārvaldes pārstāvjus. Pēc dzejas teātra skandētajām M. Zālītes dzejas rindām “Lai mēs ozolus iestādām tā, ka tie sakņojas ne tikai zemē, bet arī sirdīs. Tad kā ozoli būs mūsu vīri. Tad ozolu staltumā augs mūsu dēli. Tad pēc vēlreiz simt gadiem jau varēsim Jāņu vainagus vīt…..” un pārvaldes vadītāja aicinājuma, maltēnieši devās stādīt simtgades ozolus laukumā aiz kultūras nama, kur līkumu met Maltas upe. Maltas pagastam bija tas gods iestādīt četrpadsmit ozolus, kas kā spēka aleja augs nākamajām paaudzēm. Lai darbi veiktos, muzicēja pūtēju orķestris “Vikords”. Ozoli – visvecākā dzīvība Latvijā. Ozoli 300 gadus aug, 300 gadus briest, 300 gadus mirst. “Pēc gariem gadiem, pēc gadsimta viena lauka malā pacelsies zaļu ozolu siena”: klātesošos uzrunāja dzejas teātra aktieri un kapela “Malta” ar spēka dziesmām Latvijai.
Tieši 4. maijā tika aizsākta akcija “Laba vēlējumi Latvijai”, kur ikviens varēja uzrakstīt savu novēlējumu un varēs to izdarīt visos nākošajos pasākumos, vai arī vienkārši ienākot kultūras namā līdz 18. novembrim. Lūk, kas rakstīts daudzos “Laba vēlējumos”: Latvijai – daudz iedzīvotāju, tīrus mežus, uzartus un apsētus laukus, daudz skaistu vietu, ticību, pacietību, čaklumu, sapratni iedzīvotājos, saticību un pārticību, plaukstošu nākotni, laimīgus cilvēkus, tādus, kas mīlēs šo zemi, tev mūžam dzīvot Latvija”.
Noslēgumā risinājās draudzīgas sarunas pie siltas zāļu tējas un miežu putras, par ko parūpējās saimniece Tatjana Surgante.
|
