Dzīvnieku patversme – iespēja klaiņojošiem mājdzīvniekiem

V.Spičs informēja, ka dzīvnieki uzturas slēgtās telpās ar apkuri. Ar lielu pateicību tiek izmantotas arī siltās segas un pledi, kurus ziedo patversmes apmeklētāji un sponsori. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi. Ierīkota speciāla teritorija suņu pastaigām. Patversmes telpās ir nodrošināta ūdensapgāde, kas ievērojami atvieglo darbinieku ikdienu. Pašlaik patversmē ir 21 suņu voljērs un klāt vēl arī karantīnas vietas. Uzbūvēti arī papildu būri kaķiem. Līdz šim patversme varēja uzņemt tikai 12 kaķus, savukārt patlaban var atļauties izmitināt jau 24.
 

Te jāsaka, ka pašvaldība, pasūtot klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas pakalpojumu, paredz to uzturēšanu patversmē tikai 14 dienas, pēc tam pamestais mājdzīvnieks jāiemidzina. Tā nav nekāda iegriba, tie ir Ministru kabineta noteikumi, kas ir saistoši visiem. Būtībā ikviena pašvaldība varētu piešķirt vairāk līdzekļu ilgākai dzīvnieku uzturēšanai patversmē, bet jebkurā gadījumā šīs darbības tiks uztvertas kā budžeta līdzekļu neracionāla tērēšana. V.Spičs ar pārliecību saka: “Rēzeknē visi veselie dzīvnieki uzturas patversmē daudz ilgāk – dažkārt pat vairākus mēnešus. Mēs cenšamies neatņemt tiem iespēju rast jaunas mājas un mīlošus saimniekus”.
 

Rēzeknē statistikas kopaina nav tik dramatiska, tomēr līdz labākai situācijai vēl mērojams tāls ceļš, uzskata V.Spičs. “Var teikt, ka reizi septiņās dienās kāds izdzen savu suni uz ielas, un tas ir ļoti bēdīgi. Gada laikā patversmē tiek turēts vidēji ap 70 suņu, no tiem 35 atrod jaunas mājas, attiecīgi pārējie tiek iemidzināti. Parasti cilvēki labprātāk paņem šķirnes suņus, kucēnus, un reti kurš vēlas rūpēties par lielu vidēja vai sirma vecuma suni, īpaši ja tā ārējais izskats nav no labākajiem. Grūtākais laiks ir mazdārziņu sezonas beigas. Diemžēl cilvēki itin bieži paņem suni vasaras periodam, bet vēlāk ar vieglu sirdi tiek no tā vaļā, sak, paldies par draudzību, ardievu! Situācija ar kaķiem ir vēl sarežģītāka. Mājās tiek paņemti tikai 20-25 procenti no dzīvnieku kopskaita, turklāt pārsvarā kaķi, nevis kaķenes. Ap 35 dzīvniekiem iet bojā zem autotransporta riepām. Līķu novākšana arī ir mūsu pienākums, kurš nemaz nav patīkams. Kopumā pēdējos piecos gados situācija Rēzeknē tiek kontrolēta. Mūsu pilsētā nav manāmi klaiņojošo suņu bari, kas rada īpašu bīstamību cilvēkiem pavasarī – dzīvnieku „kāzu laikā”.”
 

SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” ir no tiem pašvaldības uzņēmumiem, kas pelna patstāvīgi, nesaņemot finansējumu no pašvaldības budžeta, un pastāvīgi tiek meklētas iespējas uzņēmuma izdevumu optimizācijai. Tieši tāpēc dzīvnieku patversmē bija jāsamazina darbinieku štats par vienu vietu, sadalot Rutas Verpakovskas funkcijas starp citiem darbiniekiem. Galvenās organizatoriskās funkcijas patversmē uzņēmās SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” tehniskais direktors Aivars Stikuts. Viņam esot amatā, neviens dzīvnieks vēl nav ticis iemidzināts, bet novembra sākumā, kad amatā vēl bija R.Verpakovska (nevis tad, kad mainījās vadība, kā tiek apgalvots elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos), tika iemidzināti deviņi suņi. Te jānorāda, ka šie dzīvnieki uzturējās patversmē četrus mēnešus, un šī perioda beigās jau bija pilnīgi skaidrs, ka pēc viņiem neviens neatnāks. Dzīvnieku patversme nav vieta, kur strādā „sadistiski necilvēki”, būtībā šī iestāde ir pēdējā iespēja vienaldzīgi pamestajiem mājdzīvniekiem, kurus novārtā atstāja tādi paši cilvēki kā mēs. Pieradināt un izsviest uzticīgo kamoliņu uz ielas, nolemt to badam, aukstumam un klejošanai ir viena no pretīgākajām rīcībām, uz ko spējīgs cilvēks. Problēmas kodols ir bezatbildība. Patversmes darbinieki tikai cenšas tikt galā ar šādu rīcību sekām, un, ticiet, šo funkciju izpilde izraisa viņiem nopietnu emocionālu traumu. Ne katrs spēj ielūkoties acīs dzīvniekam, pēc kura tā arī neviens neatnāca...
 

Informācija par patversmes iemītniekiem tiek publicēta vietnēs rezekne.lv, facebook.com, dzivniekupolicija.lv. Taču minētos resursus lieto pārsvarā tie, kuri vēlas paņemt kucēnu vai šķirnes suni – tiem pakaļ cilvēki mēdz braukt pat no Rīgas vai Madonas. Tie, kas meklē suni lauku mājai, bieži atbrauc personīgi. Pašlaik bērni no Ludzas vāc ziedojumus dzīvnieku barībai, un drīzumā šī dāvana tiks nogādāta patversmē.
 

Daudzi interesējas, kāpēc jāmaksā par dzīvnieku, kurš tiek paņemts mājās no patversmes. V. Spičs skaidro, ka visu manipulāciju cenas tiek stingri fiksētas un šī maksa nav SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” ienākumu avots. Kad patversmē nokļūst suns, viņu apskata ārsts, veic nepieciešamo vakcināciju, atbluso un attārpo dzīvnieku. Tāpēc, lai paņemtu mājās suni, būs jāsamaksā apmēram 8–10 eiro (atkarībā no dzīvnieka lieluma un veiktajām manipulācijām). Tas pats attiecas arī uz kaķiem. Ja dzīvnieki tiek sterilizēti, papildus jāmaksā 17 eiro. Kopsummā par sterilizētu, potētu un „tīru” kaķi samaksāsiet 25–30 eiro.
 

Ikviens var palīdzēt, lai patversmes dzīvniekiem būtu lielākas iespējas atrast jaunas mājas. “Mēs priecāsimies, ja cilvēki ziedos smiltis kaķiem un sauso barību. Tas ļaus mums rūpēties par dzīvniekiem daudz ilgāk. Tāpat vēlos norādīt, ka patversmes jaunais vadītājs uzsāka pārrunas ar Rīgas speciālistiem par sponsoru un jaunu saimnieku aktīvāku meklēšanu. Paši sev noteicām uzdevumu censties atdot visus patversmes iemītniekus gādīgās rokās. Atsevišķi jāpateicas visiem aktīvistiem, kuri organizē akcijas, lai mums palīdzētu. Taču mūsu lielākais lūgums iedzīvotājiem – nepametiet savus mīluļus, rūpējieties un mīliet tos!” aicina Vjačeslavs Spičs.
 

Rēzeknes dzīvnieku patversme (Rēznas ielā 13B) strādā katru dienu līdz plkst. 19.00, taču labākais laiks, lai paskatītos uz patversmē mītošajiem vai atvestiem kaķiem un suņiem, ir no plkst. 10.00 līdz 19.00. Tālrunis 646 39000 (taustiņš „4”).