Veidosim kopā virtuālo fotostāstu kolekciju “Runā Latgale”!

Latvijas valsts simtgadē Rēzeknes un novada vēstures liecībām ir būtiska loma. Virtuālās izstādes mērķis ir rosināt katru rēzeknieti un novadnieku ieskatīties savā ģimenē un atklāt savā ģimenē dzirdētos stāstus. Ģimenēs mantotie priekšmeti un albumi, ikviens personiskais stāsts ir  neaprakstītā Latvijas vēstures daļa un laikmeta liecība.

 

Vairāku paaudžu saglabātās fotogrāfijas un priekšmeti, kurus vēlamies paturēt ģimenē un nodot bērnu bērniem, rada īpašu saikni ar savu dzimtu. Tāpēc taustāmās vēstures liecības – priekšmetus – varēsiet atstāt savās mājās, bet lūdzam dalīties ar foto un stāstiem par šiem priekšmetiem. Tie palīdzēs detalizētāk izzināt mūsu tautas vēsturi un cilvēku likteņus, atklājot Rēzeknes, novada un Latgales iedzīvotāju nozīmi Latvijas valsts 100 gados.

 

Aicinām ar Rēzekni, novadu vai vēsturisko Rēzeknes apriņķi saistītās ģimenē saglabātās vēsturiskās lietas nofotografēt un fotogrāfijas ar atmiņu stāstiem par tajās redzamajiem cilvēkiem un priekšmetiem sūtīt uz e-pastu: maija.upeniece@rezekne.lv. No 2018. gada maija līdz novembrim kopīgi veidosim novadnieku virtuālo fotostāstu kolekciju “Runā Latgale”, kas būs apskatāma pašvaldības aģentūras “Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs” facebook lapā facebook.com/RezeknesKulturasUnTurismaCentrs

 

Protams, daudzi priekšmeti un stāsti jau ir atrodami muzejos un arhīvos, bet noteikti vē ir neizpaustas personiskās atmiņas. Ja jūsu mājās ir interesants priekšmets (fotogrāfijas, trauki, rotaļlietas, apģērbi, vēstules utt.), kas atklāj vēsturiskus faktus, izstāstiet, ko paši esat piedzīvojuši vai ko par mājās esošajiem priekšmetiem un ar tiem saistītājiem notikumiem jums vēstījuši vecāki un vecvecāki, lai tie neizgaistu.

 

Veidosim Latvijas brīvības stāstus kopā!

 

Virtuālā izstāde par Rēzekni top Latvijas simtgades iniciatīvas “Brīvības ielu stāsts” ietvaros. Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas, bulvāri un laukumi, kam ir dots Brīvības vārds un 9 lielākās pilsētas (Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rīga, Valmiera, Ventspils) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ir iesaistījušās šajā akcijā ar vēstījumu “No Brīvības līdz brīvībai”, akcentējot Latvijas reģionu lomu valsts attīstībā un rosinot izzināt valsts reģionu nozīmi Latvijas vēsturē un nākotnē.

 

Aleksandra Bondarenko foto no Latgales Kultūrvēstures muzeja izstādes “Pāri slieksnim”:



Pirmā Latgales kongresa karogs, kas redzams vēsturiskajā Latgales kongresa fotogrāfijā  un tā tapšanas stāsts: “Sārta satīna un balta linu auduma darinātais karogs ir tapis tieši pirms simts gadiem – naktī pirms 1917. gada kongresa pasākuma un to darināja Jelgavas Zemkopības skolas skolotājas. Šī skola Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta uz Rēzekni un atradās tagadējās Jāņa Ivanova mūzikas skolas telpās, tolaik Tirdzniecības skolā, kur norisinājās kongresa otrās dienas pasākumi. Skolotājas Lavīze Putniņa un Alīda Freimane izšuva gandrīz trīs metrus garo karogu ar uzrakstu “Brīva Latvija” un “Zemkopības skola”. Turpmākajos gados skolotāja Lavīze Putniņa karogu slēpa gultas segas pārvalkā, bet pēc skolotājas nāves tas glabājās iecavnieku Viduleju ģimenē”.