Фото: Video fragments
Sestdien, 10.janvārī, Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes telpās, notika latgaliešu žurnāla "A12 - Ceļš uz Latgali" notikapirmā diskusiju kluba tikšanās. Diskusiju kluba galvenais mērķis ir mēģināt padziļinātāk ielūkoties Latgalei un Latvjai aktuālās problēmās un izaicinājumos, portālam 46.lv bija iespēja piedalīties šī pasākumā un iepazīt savus lasītājus ar to.
Jāatzīmē, ka pirmā diskusijas tēma bija ļoti sarežīģīta, bet ārkārtīgi svarīga Latvijas nākotnes attīstībai. Diskusija par emigrāciju/re-emigrāciju, pārspriežot ne tik daudz politiskās vadlīnijas, bet tautiešu iespējas atgriezties, galvenos izbraukšanas iemeslus, kā arī lietām, ko mēs- sabiedrība esam spējīgi izdarīt lietas labā ne tikai globāli, bet lokāli.
Diskusijā piedalījās : Ināra Groce (Žurnals A12, galvenais redaktors), Māris Igavens (A12 diskusiju kluba idejas autors), Edmunds Teirumnieks (Rēzeknes Augstskola, rektors; Rēzeknes pilsētas dome, deputāts), Vjačeslavs Dubovskis (uzņēmējs; Rēzeknes pilsētas dome, deputāts), Anna Zīmele (portāls 46.lv, galvenā redaktore), Sergejs Čakāns (Latgales reģionāla televīzija, operators), Ainars Pudulis (uzņēmējs).
Diskusijas gaitā izkristalizējās divi skatījuma virzieni uz esošo situāciju: emocionālais un pragmatiskais skatījums.Tika pārspriest, kāpēc re-emigrācijas plāns nestrādā, ko ikviens iedzīvotājs var mēģināt izdarīt, lai mainītu esošo situāciju. Diskusijas rezultātā noskaidrojās aktuālie raksturlielumi, kuriem ir ietekme uz emigrācijas procesiem: masu mediji, doma, nauda, drošības sajūta, atbildība, attieksme, dabiskā attīstība.
Latvijas ekonomika nevar šobrīd nodrošināt darba vietas visiem, kuri ir aizbraukuši, tāpēc ir jārada atbalstoša vide jaunu uzņēmumu veidošanai, veicinot jauno uzņēmēju attīstību, izmantojot lobisma mehānismus vietējiem uzņēmējiem. Viena no galvenajām atziņām izskanēja, ka vietējās pašvaldības, kā tuvāka iedzīvotājam varas iestāde ir jāpatur komunikācijas ar cilvēkiem, lai labāk saprastu tas vajadzības un atbilstoši tiem, virzot savu darbību.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ir aizbraukuši uz ārzemēm, labprāt atgieztos Latvijā, ja viņiem būtu finansiāls atbalsts, šeit, savas uzņēmējdarbības sākšanai, uzskata diskusijas dalībnieki.
Ka galveno cēloni kāpēc nerādās jaunie uzņēmumu, bija norādīts kapitāla trūkums. Un līdz ar to vāja uzņēmēju vides attīstība.
Krājaizdevu sabiedrību veidošana ir kā viens no iespējamajiem alternatīvo finanšu instrumentu vietējā līmenī, kas nepieciešamajā brīdī sniegtu finansiālu palīdzību. Daudzi aizbraukušie tautieši ārvalstīs, labprāt atbalstītu finansiāli šādu projektu, ja viņos būs drošības sajūta, ka latgalieši paši ir ieinteresēti savas nākotnes attīstībā, izteicas viens no diskusijas dalībniekiem.
Jāatzīmē, ka diskusijas mērķis nebija sniegt konkrētu risinājumu esošai problēmai, kura balstītos uz teorētiskām atziņām, bet gan aktualizēt problēmu vietējā līmenī. Diskusijas plānots rīkot regulāri.
Plašāku diskusijas aprakstu lasiet jaunajā žurnāla A12 numurā.
Īss diskusijas videoapskats:
|
