Фото: delfi.lv
Rēzeknē dzimusī Latvijas vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare savās pirmajās olimpiskajās spēlēs Rio pirmajās dienās guvusi lieliskas emocijas, kas varētu palīdzēt veiksmīgi nostartēt un labot personisko rekordu. Tomēr ārpus olimpiskā ciemata redzētā skarbā brazīliešu dzīve satriekusi sportisti līdz sirds dziļumiem. Latvijas skrējēja Rio ielidoja 3. augustā un paliks olimpiskajā ciematā līdz pat noslēguma ceremonijai. "Man treneris Edvīns Krūms arī teica, lai palieku un neraujos uzreiz uz mājām pēc starta, lai izbaudu to lielisko gaisotni, kas te valda. Tāpēc iešu gan atklāšanā, gan noslēgumā."
Ārpus olimpiskā ciemata Latiševa-Čudare piedzīvojusi kultūršoku un emocionāli satraukti runā par apkārt redzēto. "Pati Brazīlija piešķir savu garšu, un tā nav tā patīkamākā. Braucu uz ciematu un reāls kultūršoks. Man sāp sirds, kad redzu, kā mazi bērni skrien basām kājām un viņiem vistas pa priekšu. Cilvēki dzīvo mājās, kas īsti nav mājas, logu tur nav, ūdens silst uz jumtiem kaut kādos traukos. Un vēl armijnieki ik uz soļa. Protams, tas ir labi, bet tas nedod to omulības sajūtu. Te nestāv malā cilvēki un nemāj tev ar rokām."
Čudares atbilde DELFI žurnālistiem:
„Sirsnīgi pateicos "Delfu" žurnālistiem par manām pārspīlētajām emocijām rakstā par nabadzību Rio! Var saprast, ka neitrāli uzrakstīta informācija nav interesanta lasītājiem. Tiem lasītājiem, kuri ir šausmās par manu "stulbumu" un "tuvredzību", gribētos paskaidrot, ka bez tā, kas rakstīts portālā ir diezgan daudz nianšu. Baskājaini bērni un vistas būtu normāli, ja apkārtne būtu kaut nedaudz sakopta.Grūti paskaidrot- tas katram pašam jāredz.
Nav tā, ka es mokos sirdssāpēs par šiem cilvēkiem. Pasaule ir pilna kontrastiem. Esmu šeit, lai skrietu un cīnītos. To lieliski apzinos un pārējam pievēršu maz uzmanības. Ja man pajautā, kā es šeit jūtos un ko redzu, to arī pasaku. Un tā nav sensācija. Paldies!”
|
