Фото: Facebook
Ziemassvētki un Jaungada nakts nu ir garām, un pienācis īstais laiks cītīgam un aktīvam darbam jaunu ideju un ieceru realizēšanā, kā arī tuvākās nākotnes perspektīvu noteikšanai, vēsta pašvaldības laikraksts "Rēzeknes Vēstnesis". Visvairāk par pilsētas attīstības plāniem var pastāstīt domes Attīstības pārvaldes pārstāvji. Tieši šī struktūra ir Rēzeknes drosmīgāko būvprojektu kaltuve un noteiktā ziņā ir arī virzītājspēks. Stāsta Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.
Kāds 2016. gads solās būs rēzekniešiem, kuri jau pieraduši, ka mūsu pilsētā pastāvīgi kaut kas tiek būvēts, rekonstruēts, sakārtots?
– Pagājušais gads mums bija pilns ar vērienīgiem sagatavošanās darbiem, lai nu varētu ķerties pie konkrētu projektu ideju realizācijas, piesaistot Eiropas fondu u. c. avotu līdzfinansējumu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas informāciju, apmēram aprīlī vai maijā tiks atklātas noteiktas finansējuma programmas un mēs varēsim startēt. Līdz ar to esam aktualizējuši virkni ieceru dažādos projektos. Piemēram, jau gatava tehniskā dokumentācija Viļakas, Komunālās, Brīvības, Ezera, Vipingas un Ausekļa ielas rekonstrukcijai. Par spīti tam, ka finansējuma programmas būs pieejamas tikai pavasarī, tuvākajā laikā plānojam uzsākt iepirkuma procedūras Noliktavu un Maskavas ielas, kā arī Varoņu ielas rekonstrukcijai posmā no Noliktavu līdz Blaumaņa ielai. Šo triju ielu sakārtošana vien visdrīzāk ievilksies uz divām sezonām. Savukārt Latgales ielas rekonstrukcijas tehniska projekta sagatavošanas termiņš pagarināts līdz aprīlim.
Cik zināms, saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu turpmāk būs sarežģītāk. Obligāti būs jāizveido noteikts darbavietu skaits. Līdz ar to pašvaldība koncentrējas uz sadarbību ar uzņēmējiem un investoriem. Taču ir grūti atrast cilvēkus, kuri gatavi ieguldīt noteiktā uzņēmējdarbībā. Vai jau ir kādas iestrādnes?
– Tas tā patiešām ir. Pašvaldība piedāvā šādu shēmu (īpaši tas attiecas uz uzņēmumu un viesnīcu celtniecību): 55 procenti no attiecināmajām izmaksām ir paša uzņēmēja ziņā, 45 procentus nodrošina pašvaldība no pieejamajām kvotām.
Piemēram, lai saņemtu finansējumu Latgales ielas rekonstrukcijai, būtībā jāatrod investors, kurš būtu gatavs bijušajā „Jorika” ēkas vietā uzcelt, teiksim, viesnīcu. Savukārt runājot par Maskavas, Varoņu un Noliktavu ielu, situācija nav tik sarežģīta, jo šīs ielas pieskaitāmas RSEZ industriālajām teritorijām. Šajā ziņā mums ir noteiktas izstrādnes.
Identiska shēma darbojas attiecībā uz Kovšu ezera parka celtniecību. Kad būs gatava tehniskā dokumentācija un beigušās visas iepirkumu procedūras, plānojam ķerties pie jauna glābšanas torņa, kempinga un laivu stacijas būvēšanas. Visus objektus savienos trotuāru celiņi. Te mēs vienosimies par to, lai uzņēmējam pašam būtu jāiegādājas stacijas darbam viss nepieciešamais inventārs un jāizveido jaunas darbavietas vai arī saskaņā ar tehnisko projektu jāuzņemas būvizmaksas. Vārdu sakot, iespējami dažādi partnerprojektu īstenošanas varianti.
Kas notiek pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas jomā?
– Tuvākajos mēnešos, tiklīdz būs sagatavoti MK noteikumi, mēs startēsim ar Rēzeknes 2. vidusskolas pamatēkas un sporta zāles, kā arī Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas siltināšanas projektiem. Savukārt ar Rēzeknes Kultūras nama rekonstrukcijas un energoefektivitātes paaugstināšanas projektu plānojam piedalīties atklātajā konkursā. Pozitīva rezultāta izredzes mūsu vērtējumā ir ļoti iespējamas.
Pilsētas iedzīvotāji ar labpatiku apguvuši jaunas vietas kopīgai atpūtai un pastaigām svaigā gaisā – Festivāla parku, promenādi utt. Respektīvi, rodas jautājums, kad tiks pienācīgi sakārtots Kultūras un atpūtas parks un skvērs ziemeļu mikrorajonā?
– Par spīti tam, ka pārrobežu sadarbības programmas pagaidām tiek izstrādātas, nedrīkstam aizmirst arī par tām. Tieši šajās programmās varēsim piedalīties ar šī parka estrādes un arī skvēra rekonstrukcijas projektiem. Turpat plānojam prezentēt arī Rēzeknes pilsdrupu konservācijas un pieguļošās teritorijas sakārtošanas (gaismekļi, celiņi, apstādījumi) projektu. Ir svarīgi gan nekaitēt vēstures piemineklim, gan arī iedvest tajā jaunu dzīvību, jo pēdējo gadu laikā tas tiek aktīvi izmantots kā pilsētas pasākumu norises vieta.
Prātā uzreiz nāk Surmoņinu nams Atbrīvošanas alejā 92, kuram atzīts 70% konstrukciju nolietojums, avārijas stāvoklis. Vai ir kāds progress šajā jautājumā?
– Viena no idejām ir izveidot šajā ēkā Latgales Kultūras centru, kurā būtu atvēlēta vieta latgaliešu rakstībai (izdevumiem, lasītavai), mākslai (brīvas telpas vietējo mākslinieku darbu izstāžu organizēšanai), kino (mini kinoauditorija mūsu novada kinomeistaru filmu baudīšanai). Vārdu sakot, šī ideja ietver gatava tūrisma produkta izveidošanu, kas varētu ne tikai funkcionēt, bet arī gūt ienākumus. Ar šādu ideju mēs varētu cerēt uz Kultūras ministrijas programmas līdzfinansējumu ēkas atjaunošanai.''
2016. gadu var uzskatīt par startu mūsu ideju realizācijai. Turpināsim, tāpat kā pirms tam, pielikt visus spēkus, lai īstenotu maksimāli daudz jaunajā pilsētas attīstības programmā iekļauto projektu.
|
