Valdība otrdien atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) likuma projektu.
Saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) skaidroto Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.
"Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociālekonomisko attīstību, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai," klāsta ministrija.
Likumā noteikti pamatkritēriji, pēc kādiem tiek vērtētas teritorijas, kurām varētu piešķirt SEZ statusu, tostarp teritorijas piederība, teritorijas infrastruktūras stāvoklis, plānotās investīcijas infrastruktūras stāvokļa uzlabošanai u.c. Vienlaikus paredzēts, ka valdībai ir tiesības noteikt papildu plānotos rezultātus, teritorijai piešķirot speciālās ekonomiskās zonas statusu.
Latgales SEZ teritoriju noteiks valdība, taču VARAM ieskatā Latgales SEZ teritorija varētu sasniegt 2040,7 hektārus. Provizoriski SEZ teritorija varētu būt Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas un Dagdas novados, kā arī Ilūkstes, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes, kā arī Riebiņu novados.
Tāpat potenciālo pašvaldību sarakstā iekļauta Daugavpils un Daugavpils novads, Rugāju novads, Viļakas novads, Viļānu novads, Rēzekne, Vārkavas un Zilupes novads.
SEZ teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības, piebilst VARAM.
Likumprojekts nosaka, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona pastāv līdz 2035. gada 31. decembrim.
Vienlaikus atbalstīti grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas nodrošinās iespēju uzņēmumiem, kas veiks ieguldījumus Latgales SEZ, pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, pavēstīja VARAM.
Par likumprojektu vēl trīs lasījumos jālemj Saeimā.
