46.lv
Svētdiena, 2024. g. 19. maijs 46.lv на Twitter 46.lv на Facebook
Vārda diena: Lita, Sibilla, Teika/ Денис, Михаил
lat.46.lv/ru/ » RĒZEKNES ZIŅAS

Informācija no LAD lauksaimniekiem par platību maksājumiem

Фото: Publicitātes foto
17. septembra notikušajā sanāksmē lauksaimniekiem, Lauku atbalsta dienests (LAD) ir sniedzis atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem par platību maksājumiem.
Vai par zālāju, kas nav deklarēts kā papuve, bet ir sadiskots, tiks maksāts VPM?

Vispirms tiks pārbaudīts, vai platība pirms tam ir apsaimniekota atbilstoši zālāju apsaimniekošanas nosacījumiem. Ja pārbaudes laikā konstatēts, ka ir sadiskota atbilstoši kopta pļava (zāle ir nopļauta un novākta), tad atstās pieteikumā pļavas kodu 710. Savukārt, ja būs sadiskota nekopta pļava, tad tiks konstatēts, ka pļava ir neatbilstoši apsaimniekota un netiks maksāts VPM.
 
Vai Lauku atbalsta dienests, administrējot Vienotā platību maksājumu pieteikumus un veicot, fiziskās kontroles, pastiprinātu uzmanību pievērš tiem maksājumu pieteicējiem, kas apsaimnieko lielas platības un pamatā izpilda tikai prasību uzturēt aramzemi kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, bet praktiski šos kultūraugus neaudzē?
 
Dienests pievērš vienādi lielu uzmanību visām saimniecībām, kuras atlasītas pārbaudēm uz vietas, neatkarīgi no to lieluma un deklarētajām kultūrām. Dienests izvērtē, vai kultūraugi tiek audzēti, ievērojot atbilstošu agrotehniku. Ja pārbaudes laikā netiek konstatēts deklarētais kultūraugs, tad attiecīgi tiek mainīts kultūras kods uz faktiski atrasto. Nekoptiem laukiem norāda, ka lauks nav atbilstoši kopts. Ir izveidots riska grozs, kur lielāks risks tiek piemērots lielajām saimniecībām. Turklāt tiek veikta papildus analīze par lielajiem platību pieteicējiem, kas piesaka, piemēram, papuves. Riskantajos gadījumos tiek nosūtītas papildu pārbaudes.
 
Vai tiek nodrošināta prasība nopļauto zāli arī novākt no lauka? 
 
Pļaušanas nosacījumi, t.sk., vai nopļautā zāle ir novākta no lauka, tiek izvērtēta pārbaudēs uz vietas. Ja pārbaude veikt pirms 15.augusta un konstatēts, ka pļavās zāle vēl nav savākta, tad tiek veikta atkārtota vizīte pēc gala termiņa, lai pārbaudītu pļaušanas nosacījumu ievērošanu. Tāpat tiek izskatīti iesniegumi, kuros Dienests tiek informēts par nesavāktām platībām. Šajos gadījumos tiek nozīmētas pārbaudes, lai izvērtētu iesniegumos norādītās informācijas pamatotību. Tendence ir tāda, ka tomēr nosacījumus cenšas ievērot un tīri smalcināšanas gadījumi ir salīdzinoši reti. Biežāk ir situācijas, kad siens tiek sarullēts ruļļos un tie netiek vākti nost no lauka.
 
Vai tiek atbalstītas t.s. “bioloģiskās lauksaimniecības” saimniecības, kas nodarbojas ar praktisko ražošanu, bet vienīgi uztur aramzemi un uz tās veidotās “papuves” kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī? Vēlams noskaidrot, konkrēti kurš šādas pseidosaimniecības ir sertificējis bioloģiskās saimniecības statusam.
 
Latvijā ar saimniecību sertificēšanu nodarbojās divas iestādes VSIA „Sertifikācijas un testēšanas centrs” un biedrības „Vides kvalitāte” sertifikācijas institūcija „Vides kvalitāte”. Dienests administrēšanas procesā izmanto šo divu iestāžu sniegto informāciju par sertificētām saimniecībām.
 
Kāda ir statistika par lauku fizisko kontroļu rezultātiem, cik daudzos gadījumos ir konstatēti pārkāpumi? 
 
Pārbaudes uz vietas vēl turpinās, līdz ar to Dienests nevar sniegt pilnīgu informāciju par konstatēto pārkāpumu apjomu pārbaužu laikā. Paredzams, ka pārbaudes turpināsies līdz oktobra vidum. Uz šo dienu ir veiktas pārbaudes 75% no uz kontroli atlasītajām saimniecībām. Par pārkāpumiem pašlaik vēl ir pāragri spriest, jo tikai 15.septembrī bija nosacījumu izpildes termiņš papuvju apstrādei un bioloģiski vērtīgo zālājiem. Līdz ar to lielā daļā saimniecību vizītes tiks veiktas atkārtoti. Uz šo brīdi ~4% gadījumu konstatēts, ka zāle ir nopļauta un nenovākta. ~1% zāle nav nopļauta. Tā kā lauku atbalsta dienests ir konstatējis problēmas ar bioloģisko papuvju apsaimniekošanu, tad saimniecības ar lielu papuvju īpatsvaru pašlaik ir nozīmētas uz papildu kontrolēm. Par rezultātiem varēs ziņot pēc šo kontroļu pabeigšanas.
 
Kā LAD veicas ar prasības par zāles pļaušanas un novākšanas pārbaudēm? Kā šī prasība tiek pildīta?
 
Pļaušanas nosacījumi tiek izvērtēti pārbaudēs uz vietas. Ja pārbaude veikt pirms 15.augusta un konstatēts, ka pļavas vēl nav pļautas, tad tiek veikta atkārtota vizīte pēc termiņa, lai pārbaudītu pļaušanas nosacījumu ievērošanu. Tāpat tiek izskatīti iesniegumi, kuros Dienests tiek informēts par nepļautām/nesavāktām/smalcinātām platībām. Šajos gadījumos tiek nozīmētas pārbaudes, lai izvērtētu iesniegumos norādītās informācijas pamatotību.
 
Vai ir paredzētas kādas papildus kontroles laukos, kuri pagājušo gadu ir iekļauti lauku blokos, platība pieteikta kā zālāji, bet šogad tajos atkal ir saaugušās jaunas krūmāju atvases?
 
Platības, kurās aug krūmāju atvases, uzskatāmas par nekoptām platībām. Dienests pēc lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsekošanas oktobra mēnesī izvērtēs rezultātus; uz visām par nekoptajām atzītajām platībām, kuras būs deklarētas platību maksājumu atbalstam, tiks nozīmētas pārbaudes uz vietas. 
 
Vai LAD ir iespēja pirms lauku fizisko kontroļu veikšanas veikt inspektoru rotāciju pa pārvaldēm?
 
Dienests uzskata, ka rotācija starp pārvaldēm ir dārga un neracionāla. Tā ir saistīta ar papildus izdevumiem degvielai, automašīnu ekspluatācijai, darba algām, kā arī daudz laika tiktu nelietderīgi pavadīts ceļā no inspektoru dzīvesvietām uz pārbaudes vietām. Papildus tam norādām, ka neobjektīva pārbaudes veikšana praktiski nav iespējama, jo par katru pārbaudīto lauku tiek uzņemtas vairākas fotogrāfijas, kuros redzams faktiskais pārbaudītā lauka stāvoklis. Tāpat inspektoru veiktās pārbaudes regulāri pārbauda pārvalžu virskontrolieri, Centrālā aparāta Kontroles departamenta darbinieki, Dienesta iekšējais audits, sertificējošai audits KPMG.  
 
No kura datuma šogad varēs uzsākt lauku bloku karšu precizēšanu?
 
Pašlaik visi LAD resursi ir veltīti 2015. gada sezonas noadministrēšanai, līdz ar to jebkurš papildu uzdevums aizkavēs 2015.gada sezonu administrēšanu. Turklāt pagājušogad līdz 31.decembrimtika iesniegti tikai 5% no visiem bloku precizēšanas pieteikumiem. Plānojam, ka bloku precizēšanu uzsāksim ar 1. janvāri.
 
Kādu atbalstu tuvākajā laikā ir paredzēts izmaksāt gaļas lopu audzētājiem un aitkopējiem? Kurā mēnesī var gaidīt VPM un zaļināšanas maksājumu saņemšanu?Ņemot vērā situāciju piena nozarē vai ir paredzēts ātrāk izmaksāt platību maksājumus?
 
Termiņi plānoti šādi: 1.novembris - sākums VPM avansam 70% apmērā; 15. novembris - ADSI atbalstam 75% apmērā; un saistītais atbalsts par slaucamo govi no 1.decembra pilnā apjomā. Pārējie maksājumi tiks uzsākti pēc jaunā gada.
 
Vai ir iespējams ieviest nosacījumu, ka papuves ir jāapstrādā līdz 15. oktobrim, ja, piemēram, konkrētajā laukā ir paredzēts iestrādāt kūtsmēslus un pavasarī sēt vasarājus vai zālāju?
 
Teorētiski šāda iespēja pastāv, bet tomēr jārēķinās, ka jelkādu termiņu pagarināšana paildzina kontroles sezonu un attālina brīdi, kad var sākt izmaksāt jelkādus maksājumus lauksaimniekiem.
 
Vai un kādas sankcijas nākošgad var draudēt tiem lauksaimniekiem, kuri neapzināti ir uzaruši Eiropas nozīmes biotopu zālājus platības, ja šīs platības šogad nav pieteiktas platību maksājumiem, bet lauksaimnieks to cer darīt nākošgad?
 
Saskaņā ar Regulu 1307/2013 45.pantu, lauksaimniekam, kurš uzaris Eiropas nozīmes zālāju biotopus, līdz nākošajam gadam tie jāpārveido atpakaļ par ilggadīgo zālāju.Ja Eiropas nozīmes zālāju biotops tiks uzarts, tiks samazināts vai nepiešķirts zaļināšanas maksājums.
 
Vai nav iespējams ieviest nosacījumu, ka tiem pretendentiem, kuri vēlas saņemt platību maksājumus vairāk kā par 20ha būtu jāreģistrē saimnieciskā darbība?
 
VID jau šobrīd nosaka, ka jāreģistrē saimnieciskā darbība no 3000 EUR.
 
Kā šogad lauksaimniekiem ir veicies ar zaļināšanas prasību ievērošanu, cik saimniecībām tās bija jāievēro, cik gadījumos tās netika ievērotas, kādi zaļināšanas elementi ir bijuši vairāk atzīti un kādi mazāk atzīti lauksaimnieku vidū?
 
Šogad zaļināšanas prasības jāievēro 7308 saimniecībās. Visbiežāk izplatītākie zaļināšanas elementi bijuši papuves un pupu lauki. Vismazāk ir pieteiktas buferjoslas – līdz ar to nākamgada buferjoslas tiks izslēgtas no ainavu elementu saraksta. Ļoti bieži tiek kļūdaini pieteiktas laukmalas: ceļam piederošās platības utml.
 
Ja klients šobrīd vēlas uzzināt informāciju par de minimis, ir jāsazinās ar Dienestu.
 
Vai ir zināms, kad ir paredzēts izmaksāt atbalstu piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai?
 
Atbalstu plānots sākt izmaksāt no 22.septembra.
 
 
lat.46.lv  
 

Profesiju aprakstu katalogs
Amatu aprakstu paraugi


Powered by "Esteriol Design Studio"