Gan Kārsavas, gan Ludzas novadā atzīst, ka bēgļiem nav ko piedāvāt. Trūkst pašvaldības īpašumā esošas dzīvojamās platības, nav darba vietu, tāpat cilvēkus patiesi uztrauc nākotne ar nezināmo. Piesardzīgus dara gan cita mentalitāte, gan nolūki, dodoties uz Eiropu. Uztraukti ir gan iedzīvotāji, gan novadu vadītāji.
Ludzā iedzīvotāji ir satraukušies par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Visi uzrunātie iedzīvotāji ir pret – vairums, par to runājot, nespēj slēpt savu sašutumu. „Tagad pa televizoru rāda, ka tāds puika tev kaklu nogriezīs. Kas tas par bēgli? Tie ir bandīti, ne bēgļi! Sāksies visādas slimības. Nē, es esmu pret to,” saka ludzānietis Antons.
Viņam piekrīt Ināra – vēl viena Ludzas iedzīvotāja. „Kas iesāka šo, lai ņem pie sevis! ASV, Francija iesāka – tad, lai viņi ņem [bēgļus]!” viņa pauž.
Informācija par bēgļiem, kas nonākusi ludzāniešu rīcībā, nevieš pārliecību, ka cittautieši spēs iedzīvoties Latvijā. Šobrīd cilvēku rīcībā nav pārliecinošu faktu, kas viņu domas spētu mainīt. „Paskatoties internetā – viņi ir tik nekārtīgi! Mūsu pilsētā tādi nav vajadzīgi!” atzīmē ludzāniete Evita. Savukārt Leonīds saka, ka pasliktināsies gan kriminogēnā situācija, gan bezdarba līmenis, jo „viņi nestrādās”.
Neziņā par šo jautājumu ir arī pašvaldību vadītāji. Ludzas novada dome atbildēja Ekonomikas ministrijai, ka viņu rīcībā nav brīvu dzīvokļu, kur izmitināt bēgļus, jo rindā uz pašvaldības dzīvokļiem gaida 300 pašu cilvēki. „Nav mums, kur piedāvāt dzīvot, bet vienalga - atnāk no Izglītības un zinātnes ministrijas, lūk, šī vēstule, ka steidzamības kārtā... (..) Man liekas, ka mēs vēl vairāk radām uztraukumu kopumā iedzīvotājiem, speciālistiem,” saka Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
Lauku mazpilsētās ir nepieciešami cilvēki, tomēr tādi, kuri spētu paši nostāties uz savām kājām, neprasot palīdzību no pašvaldības – norāda Kārsavas novada priekšsēdētāja Ināra Silicka, kura atzīst, ka arī viņiem bēgļiem nav ko piedāvāt. „Ja mēs piedāvāsim tukšas mājas, kas mums palikušas laukos un zemi, tad diez vai viņi ars zemi, stādīs dārzu un slauks govis. Šaubos!” pauž Silicka.
Lai bēgļus varētu uzņemt gan Ludza, gan Kārsava, vispirms ir jāiegulda lieli finanšu līdzekļi, izveidojot viņiem vietu, kur dzīvot. Viens variants, pārveidojot savulaik jau slēgtās skolas vai iegādājoties no privātpersonām viņu rīcībā esošos dzīvokļus, kas šobrīd stāv tukši. Tomēr tie ir lieli naudas līdzekļi, kas savukārt vietējos iedzīvotājos radītu neizpratni, kādēļ par ienācējiem rūpējas vairāk nekā par viņiem pašiem.
