Фото: LSM.LV
Latvijas reģionālajās slimnīcas ārstu un medicīnas māsu atvaļinājumu dēļ ir spiestas no vienas nedēļas līdz mēnesim slēgt atsevišķas nodaļas, jo nav, kas mediķus aizvieto viņu atvaļinājumu laikā. Portāls 46.lv sazinājās ar SIA "Rēzeknes slimnīcas" veselības aprūpes vadītāju Jāzepu Korsaku, lai noskaidrotu, kāda situācija ir Rēzeknes slimnīcā saistībā ar nodaļu slēgšanu, kam par pamatu ir medicīnas personāla atvaļinājums.
“Nevar apgalvot, ka slimnīca slēdz pilnībā kādu no nodaļām, tā nav. Tiesa, lai darbiniekus palaistu atvaļinājumā, tiek samazināts gultasvietu skaits. Runājot par jaunāko medpersonālu, tad problēmu nav, jo Paula Stradiņa medicīnas koledža nodrošina efektīvu darbinieku apriti. Mums ir piekiekoši liels kadru skaits- medmāsas, ārstu palīgi un medmāsu palīgi. Šogad koledžu absolvēja 16 māsu palīgi. Savukārt, problēmas ir ar ārstiem. Ārstu trūkuma dēļ veselas nodaļas netiek slēgtas, atvaļinājuma periodā uz 50 % tiek samazināts gultasvietu skaits traumatoloģijā, neiroloģijā. Pilnā apjomā strādā dzembdību nodaļa, bērnu nodaļa. Nevar noliegt, ka problēmas ar kadriem ir- slimnīca akūti izjūt ārstu trūkumu. Tā ir visas valsts problēma, ne tikai reģionālo slimnīcu. Šāda situācija ir jau gadiem un ne tikai vasarā, sākoties atvaļinājumu periodam.”- uzsver Jāzeps Korsaks.
Savukārt pretēja situācija ir SIA “Ludzas medicīnas centrs” iestādē. Slimnīcā nav, kas mediķus aizvieto viņu atvaļinājumu laikā, tāpēc slimnīca ir spiesta pielietot šādu praksi.
“Mēs katru gadu to daram, jo tā ir visas valsts problēma,ārstu trūkums ir jūtams visā medicīnas nozarē. Mēs to daram katru gadu. Mūsu iestādei ir valsts pasūtījums, kas orientēts uz plānveida un maksas pakalpojumiem, sniedzot stacionāro, ambulatoro, konsultatīvo un profilaktisko palīdzību. Medicīnas centram pēc savas funkcijas nav jāuzņem akūtie pacienti, tāpēc vasaras mēnešos, lai darbiniekus varētu palaist atvaļinājumā tiek slēgtas nodaļas. Vislielākā problēma ir tajā, ka reģionālās slimnīcas, kuru viena no pamatfunkcijām ir akūtu pacientu uzņemšana, pielieto šo praksi, iepriekš nevienojoties ar līdzīga ranga slimnīcām. Vissarežģītākā situācija ir ar ārstu trūkumu neiroloģijas pacientu ārstēšanā. Šī situācija, kad tiek slēgtas nodaļas, apgrūtina Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta darbu, jo pacientu ir nepieciešams vest uz slimnīcu, kur šāds speciālists strādā. “- tā portālam 46.lv stāsta SIA “Ludzas medicīnas centrs” valdes loceklis Juris Atstupenis.
Kopumā vērtējot situāciju medicīnas nozarē ir vērojams ārstu trūkums, kas saistāms ar neilgtspējīgu, nepārdomātu valsts politiku medicīnas nozarē. Bieži vien tieši reģionos ir jūtams ārstu trūkums, kur konkrēts ārsts, iespējams, ir vienīgais speciālists savā nozarē. Pagaidām nav skaidrs, kādā veidā risināt šo problēmu, lai arī reģionālajās slimnīcās būtu vairāki viena profila speciālisti.
|
