Фото: LSM.LV
Lai rūpētos par latgaliešu rakstu valodas atdzīvināšanu grāmatās un Latgales vēstures pētniecību, tieši pirms 25 gadiem 1.jūnijā Rēzeknē tika dibināta Latgales Kultūras centra izdevniecība. Pēc tās vadītāja Jāņa Elkšņa vārdiem, visu šo gadu garumā tas joprojām apzinīgi, un spītējot grūtībām, tiek pildīts, un bieži vien te tiekot izdotas grāmatas nevis peļņas, bet sabiedriskā labuma dēļ, vēsta LSM.
Te, Rēzeknē nelielās divās telpās, kur tipogrāfijā “Latgales Druka” iekārtojusies izdevniecība, šobrīd notiek ne vien radošais un tehniskais process, bet bieži vien stāv arī kaudzes ar nesen izdoto grāmatu saišķiem. Jānis Elksnis izvelk no viena tikko kā izdoto kolorītā vākā iesieto Pētera Gleizdāna grāmatu “Minigrafikas”. “Šī ir viena, kas bija nodota jau 2002.gadā, bet izdevām tikai tagad, jau pēc autora nāves, jo naudas nebija,” saka Elksnis.
Viņš stāsta, ka interesenti izdevniecībā iegriežas bieži, ir tādi, kas atnāk pēc konkrētas grāmatas, visvairāk prasītā grāmata te esot nu jau vairs plauktos neatrodamā “Latgales kultūras vēsture”, ko šobrīd Jānis Elksnis ar domubiedriem ir apņēmības pilns izdot atkārtoti.
“Protams, visu laiku trūkst naudas, un mēs nevaram daudz ko izdot, kas bijis iecerēts, bet iecerēts ir bijis daudz kas,” saka Elksnis.
Kad 1990 gada 1.jūnijā Latgales Kultūras centrs nodibināja savu izdevniecību, galvenā doma bijusi atsākt izdot latgaliešu literatūru un grāmatas latgaliešu rakstu valodā, kas padomju laikos bija aizliegts, un izdot arī nozīmīgus izdevumus, piemēram, latgaliešu literatūras vēsturi.
Tomēr finanšu un arī atbilstošu autoru trūkuma dēļ pagaidām šī un arī dažas citas nopietnas ieceres vēl nesot realizētas. “Bija domas arī par citam kultūras jomām, bija domāts par mākslas vēsturi, protams, vajadzēja par mūzikas kultūru, mēs esam nelielu grāmatu izdevuši, bet vajadzētu vēl daudz plašāku, arī par citām jomām vajadzētu – lietišķo mākslu, esam izdevuši par keramiku grāmatu, kas patver 150 gadu posmu. Tā ka, daudz kas ir izdarīts, izdotas arī literatūras grāmatas, pirmkārt jau kultūrvēsturiskā gada grāmata “Tāvu zemes kalendārs”, pēc nedēļas jau drukāsim 26. laidienu, otrs regulārs izdevums ir literatūras almanahs “Olūts”,” par izdevniecības darbu stāsta Elksnis.
Daudziem šiem izdevumiem finanses izdodas savākt vienīgi drukas darbiem un izdevēju darbs nereti netiek apmaksāts. “Entuziasms vai nē, izdevniecībai jāpilda savi pienākumi, savs plāns un ieceres, mēs neesam novirzījušies no tā, kādi tie mērķi bijuši uzstādīti, tādus mēs arī pildām,” nosaka Elksnis.
Kopumā 25 gadu laikā Latgaliešu Kultūras centra izdevniecībā izdotas vairāk nekā 500 grāmatas un brošūras par un ap Latgali un Latviju gan latgaliešu rakstu valodā, gan latviešu literārajā valodā, kā arī svešvalodās.
“Te ir tas vāks izdrukāts, ko taisām “Ieskaties zemes vaigā”. Tā būs par baltu senvēsturi,” Jāņa Elkšņa meita Stella, kas ir viena no pieciem pamata darbiniekiem, un te izdevniecībā lielākoties strādā pie bilžu retušas un vāku noformēšanas, rāda darbu, pie kā šobrīd strādā.
Grāmatu izdošanu viņa par biznesu nesauc, apzīmējot to vairāk kā hobiju. “Cik svarīga loma ir šai izdevniecībai? Manuprāt, tas ir atkarīgs no lasītāja,” saka Stella.
Izdevniecībā izdoti arī latgaliešu dzejnieka, rakstnieka un literatūrzinātnieka Valentīna Lukaševiča dzejoļu krājumi.
“Nekā cita lielāka mums arī nav. Tas, kas ir, tie ir atsevišķi izdevumi Latgales studentu centram. Tagad izdevniecība “Cymuss”, viņi var tā nokoncentrēties uz vienu spēcīgu grāmatu,” stāsta Lukaševičs. Citas izdevniecības, kuras pamatos ir latgaliešu literatūras izdošana latgaliešu valodā, nav.
Lai arī izdevniecības līdzšinējo 25 gadu ieguldījumu Valentīns Lukaševičs vērtē kā fundamentālu, tomēr par tās nākotni viņš nav tik optimistisks.
“Man jau gribējās, lai latgaliešu kultūra dzīvotu rakstītā valodā, bet pēdējā laikā es redzu, ka tā nākotne var būt tikai radio, televīzijā dziedāšanā teātrī, tā kā skolā nemāca latgaliešu rakstu valodu – visam, kas ir saistīts ar rakstīšanu un lasīšanu, praktiski ir ļoti minimāla nozīme. Tāpēc arī izdevniecībai diemžēl nav tā bekgraunda,” saka Lukaševičs.
Lai arī Latgaliešu Kultūras centra izdevniecības 25 gadu jubileja aprit 1.jūnijā, plašākas svinības ar jaunāko te izdoto grāmatu prezentāciju notiks 19. jūnijā, kad Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā un Latgales Kultūrvēstures muzejā būs apskatāmas arī te savulaik izdoto grāmatu izstādes.
|
