Фото: RA
3. maijā, kā ierasts maija sākumā, Tukuma novada Slampes pagastā, kino pilsētā „Cinevilla”, norisinājās „Stipro skrējiens”, kas ir starptautisks pasākums – Baltijā pirmais un vienīgais šāda veida masu izturības skrējiens, kas Latvijā norisinās kopš 2010.gada, informē Rēzeknes Augstskolas Sabiedrisko attiecību nodaļa. Šis pasākums ietver skriešanas krosa, dažādu veiklības un spēka disciplīnu elementus. Tas ir sportisks izaicinājums ikvienam, jo sacensības notiek neierastā vidē. Pārvarot vairākus desmitus mākslīgi un dabīgi radītus šķēršļus, skrienot pa dubļiem un ūdeni, var iemācīties pārvarēt sevi, pārbaudīt savus spēkus un fizisko formu. Pasākums radīts kā alternatīva, lai izrautos no vienmuļā dzīves ritma, vēl vienmuļāka sporta zāles apmeklējumu grafika vai garlaicīgiem gargabalu skrējieniem.
Arī šogad šajā pasākumā varēja piedalīties draugu, uzņēmumu, pašvaldību un augstskolu komandas. „Stipro skrējiens” dalībniekiem bija iespēja startēt vienā no divām starta grupām – elites grupā, kurā varēja startēt dalībnieki, kas vēlējās cīnīties par godalgotajām vietām un kuriem bija svarīgs trasē uzstādītais rezultāts (profesionāli sportisti un tie, kuri ikdienā aktīvi nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm), kā arī masu starta grupā, kurā varēja piedalīties tie, kuri pasākumā vēlējās skriet savā ritmā un kuriem svarīgākais bija noskriet trasi līdz galam, pierādot sev, ka „es to varu”.
Ikviens varēja cīnieties par godalgotajām vietām un naudas balvām. Šo iespēju izmantoja arī aktīvie Rēzeknes Augstskolas (RA) studenti, izveidojot savu komandu, kurā apvienojās: Māra Avišāne, Normunds Bernāns, Oskars Počekajevs un Jānis Fedotovs. RA pārstāvētā komanda startēja masu starta grupā. Uz sacensībām līdzi devās arī RA sporta pasniedzējs Aivars Kaupužs, kurš RA komandas dalībniekus skrējiena laikā atbalstīja un fotografēja, kā arī deva padomus pirms starta.
Māra Avišāne Rēzeknes Augstskolā studē Inženieru fakultātes studiju programmas „Vides inženieris” 1.kursā. Viņa stāsta, ka šogad doma par piedalīšanos „Stipro skrējienā” „Cinevillā” nākusi pavisam nejauši – viņa ieraudzījusi afišu, ka aicina skriet kopā ar augstskolas komandu, tāpēc nemaz arī negribējies palaist garām tādu lielisku iespēju. Māra „Stipro skrējienā” šogad gan piedalījusies pirmo reizi, taču to viņai nebūt nav nācies nenožēlot, gluži pretēji – jauniete sapratusi, cik svarīgi ir tas, ka var paļauties uz cilvēkiem, lai kā arī tev ietu.
Māra saka: „Šajā Stipro skrējienā es sapratu, cik labi, ka es skrēju ar šo komandu, jo mūsējā tiešām bija lieliska, puiši palīdzēja pārvarēt šķēršļus, bija saprotoši, izpalīdzīgi, uzmundrināja, kad spēki jau bija tuvu izsīkumam. Tāpat svešu cilvēku izpalīdzība trasē bija kaut kas neaprakstāms un tiešām nepieciešams. Emocijas un kopības sajūta, kas tur valdīja, lika saprast, cik izpalīdzīgi un stipri vispār var būt līdzcilvēki!”
Māra arī min, ka priekš viņas pats lielākais šķērslis bijis tieši vēsais ūdens trasē, jo ik pa laikam kājas rāvuši krampji, pārvarot ūdens grāvjus, taču kopumā tas bijis tīrais nieks, un trase dikti patikusi. Māru sajūsminājusi arī kopējā dalībnieku pirms starta iesildīšanās, kas, tāpat kā trasē, likusi sajust kopības sajūtu visu dalībnieku starpā. Meitene atceras arī kādu kuriozu notikumu pēc „Stipro skrējiena”, kad sekojis vēl viens pārbaudījums, – iestidzis augstskolas autobuss. Māra atzīst, ka gandarījums par paveikto ir neaprakstāms.
Normunds Bernāns studē RA Inženieru fakultātes studiju programmas „Mehatronika” 3. kursā un, gluži tāpat kā Māra, bijis sajūsmā par dalību „Stipro skrējienā 2015”. Normunds uzsver, ka zināma pieredze šāda veida pasākumos ir iegūta iepriekš, jo šī gada dalība „Stipro skrējienā” bijusi jau trešā reize, kad viņš un pārējie pieteiktie komandas biedri cīnījušies ar šķēršļiem trasē. Puisis stāsta, ka iepriekš „Stipro skrējienā” piedalījies gan 2013. gadā, kad komanda finišējusi ar laiku aptuveni 2:07:53, gan 2014. gadā, kad no komandas diemžēl finišējis viņš vienīgais.
Šogad RA komanda, salīdzinājumā ar 2013. gadu, ieguvusi pavisam teicamu rezultātu, jo visa komanda finišējusi ar laiku 1:48:21. Par RA komandas un citu dalībnieku kopējo sadarbību „Stipro skrējienā” puisis saka: „Kā jau katru gadu startu deva Raimonds Bergmanis, kurš pasākumā uzturēja draudzīgu un izklaidējošu atmosfēru, līdz ar to arī viss mūsu – RA komandas – skrējiens, šķiet, bija kā viens liels kuriozs, jo visu laiku ākstījāmies un bijām nenopietni.”
Uz jautājumu, kādi rezultāti vai secinājumi Normundam ir radušies pēc „Stipro skrējiens 2015”, viņš nosmej: „Man jāskrien individuālajā skrējienā!”. Par šķēršļu pārvarēšanu puisis arī piebilst: „Manuprāt, visi šķēršļi bija vienkārši un problēmas nesagādāja. Sajūtas bija kā pastaiga pa kūrortu.” Normunds droši apgalvo, ka, neskatoties uz to, ka sacensībās piedalījies iepriekš, arī šajā gadā viņš viennozīmīgi guvis jaunu pieredzi un gandarījumu sev atkal no jauna par to, ka spējis izturēt līdz galam un finišēt, pie tam vēl ar tik teicamu rezultātu. Viņš ar lielu nepacietību gaida nākamo gadu, kad atkal varēs apliecināt savus spēkus šķēršļu trasē.
Oskars Počekajevs studē RA Inženieru fakultātes studiju programmas „Mehatronika” 3. kursā. Tāpat kā Mārai, arī Oskaram tieši šogad starts „Stipro skrējienā” bijis pirmais viņa dzīvē šāda veida pasākumā. Oskars labprāt arī pastāstīja, kā tad vispār uzzinājis par tādu „Stipro skrējienu” un kāpēc šogad izlēmis tajā piedalīties: „Biju par šo pasākumu dzirdējis gan radio, gan TV programmās: cik tas ir grūts un izaicinošs, kā arī kursa biedrs Normunds Bernāns pirms tam bija jau piedalījies „Stipro skrējienā” divas reizes. Pēc viņa stāstītā es arī nolēmu pieņemt izaicinājumu un pārbaudīt, uz ko esmu spējīgs.”
Puisis ar lielu prieku un aizrautību atceras „Stipro skrējiens 2015” norisi un uzsver, ka ir ļoti patīkami, kad rodas iespēja izrauties no ikdienas steigas un rutīnas, pamēģināt kaut ko jaunu un nebijušu, tāpēc šādas iespējas noteikti ir jāizmanto. Oskars arī apgalvo, ka dalība „Stipro skrējiens 2015” viņam pat bijusi kā motivācija ikdienā vairāk pievērsties sporta aktivitātēm un attīstīt sevī fizisko izturību: „Sapratu, ka vajag ne tikai apmeklēt trenažieru zāli, bet biežāk un vairāk skriet, jo tieši izturība un skriešana sacensībās sagādāja vislielākās grūtības, jo trase bija apmēram 10 km gara. Vēl grūtāk bija tad, kad visi kļuvām viscaur slapji un netīri ar dubļiem, kas deva sava veida slodzi. Jāsaka, ka ļoti paveicās ar komandu, kas mani atbalstīja visas trases garumā.”
Oskars stāsta, ka „Stipro skrējienā” bijis arī daudz dažnedažādu kuriozu, bet visspilgtāk atmiņā viņam palicis viens: „Atceros kāda skatītāja teikto pēc tam, kad ieraudzīja mūsu RA kreklus: „Paruodit itīm čiuļim, kai vāga skrīt!”.” Puisis priecājas par to, ka sacensībās ieguvis daudz jaunu draugu, bet vēl jo vairāk par to, ka viņi paši – RA studenti – spējuši startēt kā viena liela ģimene, kurā varēja viens uz otru paļauties: „Pie starta līnijas iepazināmies ar komandu no Rīgas, ar kuru ļoti bieži skrējiena laikā sastapāmies, bet, jāsaka, ka mūsu komanda bija saliedētāka, jo viņi, atšķirībā no mums, skrēja atsevišķi, kas, manuprāt, grupu skrējienā nav pareizi.”
Oskars aicina arī citus sportotgribētājus neturēt sveci zem pūra un saņemties lieliem darbiem: „Ikvienam, kuram interesē aktīva atpūta, nav jābaidās un ir jāpiedalās šādos pasākumos, jo tikai tādā veidā var uzzināt, cik ļoti spējīgs un spēcīgs tu esi. Skrējiena laikā noteikti var gūt sadarbības un komunikācijas prasmes, kā arī saprast, ko nozīmē darbs komandā. Jā, ir jārēķinās arī ar nobrāztiem ceļgaliem un jābūt gatavam, ka kaut ko nejauši gadīsies sastiept vai pamežģīt, bet svarīgi, lai arī komandas biedri ir tādi, kuri tevi atbalstīs jebkurā situācijā, un, protams, tādi, ar kuriem būtu jautri skriet.”
Jānis Fedotovs studē RA Inženieru fakultātes studiju programmas „Mehatronika” 3. kursā. Šogad „Stipro skrējienā” Jānis piedalījies pirmo reizi, taču plānojis piedalīties jau iepriekš – 2013. gada sacensībās, bet pēdējā brīdī gadījušies neparedzēti apstākļi un tāpēc nācies gaidīt citu reizi, kura šogad, acīmredzot, bija arī pienākusi. Jānis stāsta, ka piedalīties sacensībās viņu mudinājis arī kursa biedrs, un tad gan viņš strikti nolēmis, ka beidzot ir jāaizbrauc un jāizstāv RA gods.
Kaut arī godalgotās vietas RA komandai šogad neizdevies iegūt, Jānis lepojas ar komandas kopējo sniegumu „Stipro skrējiens 2015”: „Uzskatu, ja laicīgi izveidotu komandu un trenētos ik dienu, būtu reālas iespējas cīnīties par augstām vietām, jo, pat netrenējušies, neuzskatu, ka startējām slikti. Galvenais tika izpildīts – finišējām visi un nebūt nebijām pēdējie, tādēļ mērķus var arī paaugstināt. Prieks bija startēt ar tik foršiem komandas biedriem. Varu teikt, ka mums tiešām bija KOMANDA, jo visus šķēršļus veicām kopā un nevienu neatstājām vienatnē.”
Puisis uzsver, ka, lai cik smagi vai vienkārši būtu šķēršļi šajās sacensībās, svarīgākais visu pasākuma gaitu bijusi tieši komandas palīdzība, vienam otru atbalstot, jo tieši tas palīdzējis izturēt un visu pārvarēt. Jānis, gluži tāpat kā visi citi RA komandas dalībnieki, ļoti pozitīvi novērtējis arī citu komandu dalībnieku sniegto palīdzību trasē: „Startā iepazināmies ar vienu jauku komandu, ar kuru visu trases posmu ne reizi vien sanāca tikties. Tā nu, viens otram palīdzot, kopā arī finišējām, ja neskaita to, ka viņiem viens komandas dalībnieks kaut kur bija pazudis, taču, cik dzirdēju, vēlāk visi atradās. Sacensību laikā mani priecēja arī tas, ka nebija nekādas konkurences starp dalībniekiem un visi viens otram sniedza palīdzīgu roku.”
Jāņa domas par jautājumu, vai viņš vēl arī citugad gribētu startēt „Stipro skrējienā” gan ir visai svārstīgas: „Godīgi sakot, šobrīd nezinu. No vienas puses ir ļoti liela vēlēšanās, no otras, nu tā – ne ļoti. Arī šogad pirms starta nedaudz šaubījos par to, vai sacensības kopumā man patiks, bet, uzsākot skrējienu, sapratu, ka nenožēloju savu izvēli piedalīties.” Puisis uzsver: „Uzskatu, ka vismaz vienu reizi katram būtu jāpiedalās šādā vai līdzīgā skrējienā, lai vienkārši pierādītu sev, ka spēj vairāk, kā pašam varbūt šķiet. Šāda veida sacensības lieliski ataino vājās un stiprās cilvēka puses, kā arī norāda uz to, kas būtu jāuzlabo sevī, lai varētu sasniegt augstākus mērķus.”
Kopumā visi „Stipro skrējiens 2015” dalībnieki ir sajūsmā par ideju rīkot šādas sacensības un cer, ka tradīcija saglabāsies vēl ilgi, jo, kā par pasākumu teikuši paši „Stipro skrējiens” organizatori”: „Tā ir iespēja ikvienam cilvēkam citādāk paust savas patriotiskās sajūtas – skrienot par Latviju! Stiprs cilvēks ir labsirdīgs cilvēks! Cīņa ar sevi, nevis konkurentu, pozitīvas emocijas un gandarījums par paveikto – tas ir „Stipro skrējiens”!”
|
