Ļoti iespējams, tuvākajos mēnešos varam piedzīvot vairāku Latvijas reģionālo preses izdevumu bankrotu, jo viņus no tirgus izspiež par nodokļu maksātāju naudu izdoti pašvaldību mediji. Par to trauksmi ceļ vairāk nekā desmit reģionālo laikrakstu redaktori, tai skaitā Māra Nizinska ("Rēzeknes Vēstis"), kuri vēstulē vērsušies pēc palīdzības pie valsts augstākajām amatpersonām. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā piedalījās arī Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis.
"Teju ikvienā pašvaldībā tiek izdotas pašvaldību avīzes, veidotas mājaslapas, radio un televīzijas raidījumi. Tajos, maldinot sabiedrību, kā žurnālistikā tiek piedāvāti sabiedrisko attiecību un reklāmas produkti,” savā vēstulē amatpersonām norāda reģionālo laikrakstu redaktori. Viņi arī uzsver, ka šāda prakse grauj vienu no demokrātijas pamatiem – neatkarīgas žurnālistikas un mediju pastāvēšanu. Turklāt šajos izdevumos sastopama ne vien konkrētajā pašvaldībā valdošo politiķu slavināšana, bet tiek izvietota arī komerciāla rakstura informācija, tādējādi kropļojot arī reklāmas tirgu.
“Daudzās no šīm pašvaldībām tiek likti arī dažādi šķēršļi žurnālistu darbam. Domes pārstāvji, tai skaitā sabiedrisko attiecību speciālisti, novilcina informācijas sniegšanu vai vispār atsakās to sniegt. Vēlas iegūt neatkarīgajos medijos bezmaksas reklāmas laukumus savām “pozitīvisma kampaņām”.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas (un arī AS “Lauku Avīze”) valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka arī nacionālajiem medijiem ir grūti cīnīties šādos negodīgas konkurences apstākļos. “Ja kaut ko iedod par velti, tad kāpēc pirkt. Šādi tiek grauts ekonomiskais pamats. Šeit iespējami divi risinājumi – vai nu jāaizliedz pašvaldībām izdot savus medijus, vai precīzi jānorāda, kādu informāciju pašvaldības drīkst sniegt iedzīvotājiem.
Pašreiz spēkā esošie likumi vairāk esot pašvaldības pusē, kurām dota liela autonomija un pat uzlikts pienākums informēt iedzīvotājus. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sūtītās vēstules pašvaldības ignorē. Radās gan iespaids, ka VARAM ierēdņi vienkārši izvairās saiet ragos ar ietekmīgajiem pašvaldību vadītājiem.
Cilvēktiesību komisijas deputātu vairākums pauda satraukumu par reģionālo žurnālistu un ekspertu sniegto informāciju par reģionos notiekošo un piekrita, ka nepieciešamas likumu izmaiņas. Taču nekāds konkrēts lēmums netika pieņemts.
Cilvēktiesību komisijas sēdē arī piedalījās Rēzeknes pilsētas domes deputāts Vjačeslavs Dubovskis "147 000 eiro izmaksā Rēzeknes domei bezmaksas propogandas izdevums. Paskatieties par ko tur raksta, kāda veida infromācija tiek atspoguļota. Viena vienīga pašreklāma. Šobrīd vietējā avīze "Panorama Rezekne" ir uz bankrota robežas, jo ir orientēta uz pārdošanu, taču pircēju skaits ir samazinājies. Kāpēc ir jāpērk komerciālais izdevums, ja var saņemt bezmaksas?-atzīmēja Dubovskis.
Vairāki uzrunātie pašvaldību vadītāji atzina, ka pašvaldības izdod savus laikrakstus un nemaz nedomā šo praksi pārtraukt. Piemēram Aleksandra Bartaševiča vadītā Rēzeknes dome divreiz mēnesī izdod apjomīgu avīzi “Rēzeknes Vēstnesis” 14 000 tirāžā, latviešu un krievu valodā. “Tā mums būtībā ir vienīgā iespēja paziņot saviem iedzīvotājiem par to, kas notiek pašvaldībā. Īpaši tiem, kam nav ieraduma vai līdzekļu iegādāties avīzi un nav pieejas internetam,” teica Bartaševičs.
Rēzeknes pašvaldības opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis gan kritizējis, ka šis izdevums faktiski ir valdošās koalīcijas reklamēšana par iedzīvotāju līdzekļiem un opozīcijas pārstāvjiem neesot cerību tajā iekļūt. Bartaševičs to komentēja šādi: “Laikrakstā rakstām par mūsu pašvaldības cilvēku sasniegumiem. Diemžēl Dubovskim nekādu ievērojamu sasniegumu pagaidām nav.”
