Фото: Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
Šī gada janvārī Latgalē tika izpostīti senkapi Šķilbēnu, Medņevas, Kaunatas un Stoļerovas pagastā. Četros postītajos kapulaukos atrakti un izlaupīti vairāk kā 400 apbedījumi. Pašlaik Valsts policija veic notikušā izmeklēšanu, ir uzsākti kriminālprocesi, jo par valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu iznīcināšanu un bojāšanu likumdošanā ir paredzēta kriminālatbildībaun kultūrvēsturiskai videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšana. Nesen Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – VKPAI) Latgales reģionālajā nodaļā ir saņemta satraucoša informācija par to, ka līdzīgas darbības tiks turpinātas vai jau notikušas Ludzas un Rēzeknes novadā.
Lūdzam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu īpašniekus pārbaudīt savos īpašumos esošo arheoloģisko kultūras pieminekļu aizsardzības stāvokli. Ja savā īpašumā redzat personas, kas darbojas ar metāla detektoriem un rakšanas ierīcēm, savas drošības dēļ aicinām netuvoties racējiem, betnekavējoties ziņojiet Valsts policijai (112).Arī tad, ja kultūras piemineklī konstatējat postījumus (izraktas bedres), uzreiz ziņojiet VKPAI Latgales reģionālajai nodaļai ( tel. 64625159, 26392723) un policijai.
Arheoloģiskās senvietas (senkapi un viduslaiku kapsētas) ir līdz 18.gadsimtam veidotas apbedījumu vietas. Kopš 2013.gada 23.janvāra spēkā stājās grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka, ka arheoloģiskajās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas ar datējumu līdz 17.gadsimtam (ieskaitot) pieder valstij un glabājami muzejos. Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013.gada 30.martam persona ir paziņojusi VKPAI.Tāpat likums nosaka, ka par objektiem, kuri atrasti zemēs, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties jāziņo VKPAI.
Atkārtoti aicinām visus iedzīvotājus pievērst uzmanību līdzīga veida darbībām arheoloģiskajos pieminekļos un citās vietās Latvijā, kad ar metāla detektoriem tiek meklētas un pēc tam iztirgotas arheoloģiskās senlietas, kas nonāk pašmāju un ārzemju kolekcionāru privātajās kolekcijās, nodarot būtiskus zaudējumus ne vien arheoloģiskajam mantojumam, bet arī visai Latvijas sabiedrībai. Artefakts ir pats nozīmīgākais lietiskais pierādījumus vēsturiskās informācijas atklāšanā, jo to, atšķirībā no dokumentiem, gandrīz nav iespējams falsificēt.
Latvija, tāpat kā citas valstis, ir bagāta ar gadsimtos uzkrātām kultūras vērtībām. Arheoloģiskās senvietas, pilsētu vēsturiskie centri, muižas, pilis, baznīcas, dārzu mākslas, tēlniecības, glezniecības, lietišķās mākslas, tehnikas vēstures un tautas celtniecības objekti veido vērtību kopumu, ko vieno izcila Latvijas ainava. Šajās vērtībās jūtama dažādu nāciju ietekme. Un to saglabāt un nosargāt, uz tās pamata veidot ētiski un estētiski kvalitatīvu mūsdienu dzīves telpu ir ikviena cilvēka uzdevums. Lai iznīcinātu augu, jāiznīcina tā saknes. Pieļaujot un nesodot nacionālā kultūras mantojuma iznīcinātājus un izlaupītājus, mēs ļaujam lēnām izkropļot un pazudināt savu identitāti plašajā pasaules telpā.
|
