A. Bartaševičs: Par drošību jārūpējas visiem kopā!
Фото: Publicitātes foto
Viktorijas slepkavībai un drošībai Rēzeknē pašvaldības laikrakstā “Rēzeknes Vēstnesis” sleju ar virsrakstu “Par drošību jārūpējas visiem kopā!” veltījis pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics. Viņš kritizē liberālu likumdošanu, pārlieko pietāti pret nepilngadību un radnieciskas saites, kas nodrošina, ka noziedznieks paliek uz brīvām kājām. Vienlaikus viņš slavē policijas profesionālo darbu, kura dēļ rūpīgi plānotā slepkavība tika atklāta dažu stundu laikā, vēsta "Latvijas avīze".
“Noziedzība pastāvēja un pastāvēs vienmēr. Diemžēl. Tas nozīmē tikai vienu: nav svarīgi, vai cīņa pret noziegumiem ietilpst tavos amata pienākumos vai kompetencē, jebkurš sabiedrības loceklis nedrīkst būt vienaldzīgs pret citu cilvēku nelaimi. Un tad noziegumu novēršanai pašvaldība uzstādīs videonovērošanu, Valsts policijas darbinieki pārbaudīs pat savu radinieku dokumentus, tiesnešiem būs humāna attieksme arī pret cietušajiem, parlamenta locekļi sāks izstrādāt likumus, kuri pasargās sabiedrību no agresijas, un pilsētas iedzīvotāji sāks aktīvi sadarboties ar policiju,” raksta A. Bartaševics.
Sarunā ar mani domes priekšsēdētājs aicina pēc vienas slepkavības neizdarīt secinājumus par drošību pilsētā. “Risks kļūt par noziedznieku upuri Rīgā noteikti ir lielāks nekā Rēzeknē. Gan iedzīvotāju mazāk, gan pašu noziedznieku mazāk. Rēzeknē mēdz viesoties zagļu viesizrādes no Rīgas un Daugavpils. Kad pie mums kaut kas notiek, tas izskan pa visu valsti. Runājot par konkrēto gadījumu un policista dēlu, viņam jau sen bija jāsēž cietumā – par jau izdarītajiem noziegumiem, ko tā pati policija bija atklājusi un ko policija arī lūdza. Tiesu sistēma ir pārlieku mīksta pret tādiem puišeļiem. Ja bargi nesodīsim šādus cilvēkus, mēs šādas slepkavības atražosim ne tikai Rēzeknē, bet visā Latvijā,” pārliecināts A. Bartaševics.
Bet pērn kopš 31. maija viņa vadībā tika likvidēta pilsētas pašvaldības policija. Daudzi rēzeknieši uzskata, ka tas arī mazinot drošības sajūtu pilsētā.
“Pašvaldības policijai ir ierobežotas pilnvaras, līdz ar ko to bez reāliem pienākumiem bija grūti uzturēt pienācīgā līmenī. Godīgi sakot, tā pie mums bija arī izlaidusies. Paši sevi īsti negribēja uzturēt labā formā, braukāja pa maršrutiem, kurus visi zināja. Kad notika incidenti, reti kad iesaistījās, sauca Valsts policiju. Arī dārgs prieks: 30 pašvaldības policisti izmaksāja 300 000 eiro gadā. Tagad viņu vietā ir četri administratīvie inspektori par 60 000 eiro, kas atbild par autostāvvietām, tirdzniecību, zāles nopļaušanu un tamlīdzīgām lietām. Pilsētā ir saliktas videokameras, un liksim vēl, jau tagad svarīgākās vietas un lielākās ielas, kas ved ārā no pilsētas, ir nosegtas ar kamerām. Pie monitoriem nepārtraukti sēž dežurants. Ja kaut kādu iemeslu dēļ, piemēram, strauji pieaugs tūristu skaits, radīsies nepieciešamība pēc pašvaldības policijas, to jebkurā laikā var atjaunot. Pagaidām ne mums, ne Valsts policijai nav datu, ka pēc pašvaldības policijas likvidēšanas drošības situācija ir pasliktinājusies. Tas, ka politiskā opozīcija kritizē mūs par šo lēmumu, ir dabiski: opozīcija cenšas sev pievērst uzmanību, kritizē arī citus mūsu labos darbus,” komentē domes priekšsēdētājs.
Administratīvā inspekcija atkal dzenās privātmāju īpašniekus un sodīs par zāles nepļaušanu,karoga neizkāršanu.Bet kāpēc man par savu naudu(benzīns,pļaujmašīna,atkritumu konteiners)jāuzkopj pilsētas teritorija.Ar ko es esmu sliktāka par daudzstāvu māju iedzīvotājiem .pensionāri skaitās pelnītā atpūtā,bet celies vien un tīri ietvi,atpūtīsies kapā.Ievietoju fragmentu no Tiesībsarga intervijas Venspils ziņām .Saskaņā ar LR Satversmes 106.pantu, “Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu”. Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 4. pants, paredz, ka “Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu”.
Likums par pašvaldībām
43. pants. Dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, šādos jautājumos:
6) par sanitārās tīrības uzturēšanu un īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas, grāvji, caurtekas vai zālāji līdz brauktuves malai) kopšanu.
Tiesībsargs - Lai arī šī norma neparedz konkrētus priekšrakstus un sankcijas, tomēr tā dod legālu iespēju pašvaldībām uzlikt īpašniekiem apgrūtinājumus īpašumam piegulošās publiskās teritorijas kopšanā un regulārā kārtības uzturēšanā.
Dīvāni bet pašvaldība dēvē šo normu par pienākumu, nevis par apgrūtinājumu kuram jābūt ierakstītam zemes grāmatā.
Tiesībsargs - Šāda striktu apgrūtinājumu uzlikšana un termiņu noteikšana ierobežo gan personas privāto dzīvi, gan normālu darba dzīvi, īpaši, ja, piemēram, personai ir darbs maiņās, vai tā vēlas atstāt savu dzīves vietu uz ilgāku vai neilgāku laiku, vai ir saslimusi. Pie tam noteikumi neparedz individuālu pieeju, ņemot vērā personu invaliditāti, maznodrošinātību utml., kā to noteikusi Satversmes tiesa. Jāņem vērā arī materiālais aspekts, respektīvi, ja persona nevar apmaksāt sētnieka pakalpojumus, tai nav izvēles un tā ir būtiski ierobežota plānot savu darba dzīvi un brīvo laiku. Bez tam, līdzekļi nepieciešami arī darba rīku, smilšu u.c. iegādei un novākto atkritumu nogādāšanai tiem paredzētajā vietā. Šajā gadījumā atšķirīgā situācijā tiek nostādītas personas, kas dzīvo privātmājās un daudzdzīvokļu mājās, kā arī personas atkarībā no savām fiziskajām un materiālajām iespējām. Tāpat nepamatoti atšķirīgas situācijās tiek nostādīti privātīpašnieki, kuru īpašums robežojas tikai ar citiem īpašumiem, un īpašnieki, kuru zemes gabalam pieguļ ietve, grāvji vai apstādījumi. Līdz ar to var runāt par Satversmes 91.panta pārkāpumu.
Tiesībsargs uzskata, ka valsts var uzlikt par pienākumu personai rūpēties un uzturēt kārtībā savu īpašumu, tā teritoriju, ar mērķi turēt sakoptu pilsētas vidi, taču publisko teritoriju – ietvju, laukumu utt. uzkopšanas prasīšana no visiem īpašniekiem noteiktos laikos un sistemātiski, tādējādi ierobežojot viņu darba dzīvi un pārvieto
Visiem, kas ir pret vērdzību un piespiedu darbu piegulošas teritorijas kopšanas Latvija! Apvienosimies! Citadi mums neuzvarēt!
Es, Dimitrijs Cvetkovs no Ventspils, pasludinu bojkotu piegulošas teritorijas kopšanai. Es cinos ar to jau daudzus gadus, dažas tiesas esmu vinnējis, bet korupcijas dēļ lieta joprojām stāv uz vietas. Pedavaju visiem vienoties!
Rakstiet man uz https://www.facebook.com/dimitrijs.cvetkovs.52
Es, Dimitrijs Cvetkovs no Ventspils, pasludinu bojkotu piegulošas teritorijas kopšanai. Es cinos ar to jau daudzus gadus, dažas tiesas esmu vinnējis, bet korupcijas dēļ lieta joprojām stāv uz vietas. Pedavaju visiem vienoties!
Rakstiet man uz https://www.facebook.com/dimitrijs.cvetkovs.52