Rēzekne cer sākt jaunu attīstības posmu

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.
 

Plāni vērienīgi
 

Rēzeknes pilsētas attīstības rīcības plānā 2014.–2020. gadam ir paredzēti dažādas aktivitātes, lai veidotu uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi – kopā ar Rēzeknes Speciālo ekonomisko zonu (SEZ) plānots attīstīt industriālās zonas, tostarp plānota ceļu tīkla sakārtošana, gāzesvadu ievilkšana un pat dzelzceļa attīstība. Rīcības plānā paredzēta arī degradēto teritoriju revitalizācija. Pirmām kārtām tiek domāts par Ziemeļu rajona industriālo teritoriju attīstību. Iecerēta arī eksportorientēta industriālā vai tehnoloģiska parka izveide SEZ teritorijā. Plānots sagatavot investīciju objektu un teritoriju piedāvājumu. Pašlaik gan konkrēts finansējums paredzēts tikai dažu Ziemeļu rajoja ielu un pievadceļu rekonstrukcijai, piemēram, Maskavas ielas rekonstrukcijai plānoti 2,2 miljoni eiro, Blaumaņa ielas rekon- strucijai 1,5 miljons eiro.

DB iepriekš rakstījis, ka Rēzekne nākamajā plānošanas periodā SEZ un industriālo pilsētas teritoriju pievedceļu projektiem jaunajā plānošanas periodā cer piesaistīt septiņus miljonus eiro, kur 85% būtu ERAF, 12% valsts, bet 3% – pašvaldības līdzfinansējums, informēja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un investīciju jautājumos Aleksejs Stecs.
 

Lielākie projekti, kam jau paredzēts finansējums, ir divi sabiedriskas nozīmes objekti: Olimpiskais centrs (10 milj. eiro) un pilsētas centrālā bibliotēka (4,5 milj. eiro). Abus projektus domāts īstenot ar ERAF atbalstu.

 

Veido sarakstu
 

Lai sekmētu biznesa attīstību un investoru piesaisti, Latgales plānošanas reģions kopā ar Latgales uzņēmējdarbības centru veido TOP 20 investīciju objektu katalogu, kas dotu iespēju potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem saņemt informāciju par biznesa attīstību Latgalē. Rēzeknē saraksta augšgalā varētu būt jau pieminētā Rēzeknes SEZ un Ziemeļu mikrorajona industriālā teritorija.
 

Rēzeknes Uzņēmēju biedrības vadītāja Skaidrīte Baltace stāsta, ka no pašvaldības tiek virzīts projekts arī par viesnīcas un SPA centra būvniecību, Kovša ezera apkaimes sakārtošanu, jo līdz ar jaunajām kultūrizglītības būvēm – Latgales vēstniecību Gors un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centru Zeimuļs tiek veicināta tūristu piesaiste un ir aktualizējies jautājums par naktsmītnēm. Pagaidām projekti vēl tiek apzināti, un paredzamas diskusijas, kādam vajadzētu būt prioritāšu sarakstam.
 

Labāka infrastruktūra veicina biznesu, un tas attiecas ne tikai uz tuvējiem ceļiem un ielām. Rēzeknes un kopumā Latgales gadījumā ir jāņem vērā arī attālums no galvaspilsētas. Tas, kas no valsts puses šobrīd tiek veikts ceļu infrastruktūras sakārtošanai, ir ļoti svarīgi, uzsver S. Baltace. Līdz ar autoceļa Koknese–Tīnūži izbūvi un tagad autoceļa posma – Rēzekne–Viļāni – uzlabojas satiksme, tostarp ar Rīgu. Kādreizējo četru stundu vietā ceļš būs mērojams aptuveni par pusstundu ātrāk.
 

Cīņa par izglītotajiem
 

Līdzās infrstruktūrai un atbalstošai videi viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmējdarbības attīstībā ir piemērots darbaspēks. Rēzeknē ir profesionālā vidusskola, augstskola ar 2000 studentiem, kas ir būtisks faktors, lai uzņēmējs varētu atrast darbaspēku, norāda S. Baltace. Pašlaik biedrībai ciešāka sadarbība izveidojusies ar Rēzeknes Augstskolu, kopā sākuši veidot Studentu biznesa centru. Austrumlatgales Profesionālā vidusskola pašlaik ar ERAF atbalstu īsteno 12,1 milj. eiro vērtu projektu, kurā tiek rekonstruēts mācību korpuss, dienesta viesnīca un tiek būvēta jaunu pārtikas laboratorija. Rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt 2015. gadā.
 

Programmatūras izstrādes uzņēmuma MS-IDI dibinātājs Nikolajs Pušņakovs savulaik ir mācījies Rēzeknes augstskolā, vēlāk maģistrantūrā programmēšanu apguvis Rīgā Transporta un sakaru institūtā. Uzņēmums izveidots pirms četriem gadiem, un līdz šim tas mitinājies biznesa inkubatorā Ideju viesnīca. Šo gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 140 tūkst. eiro lielam apgrozījumam un 26 darbiniekiem. Vairums uzņēmumā strādājošo ir no Rēzeknes vai tuvējiem novadiem. «Rēzeknē uzņēmumiem ir mazāka konkurence, bet arī mazāk resursu. Mūsu sfērā nav konkurences, bet cilvēku ir par maz,» saka N. Pušņakovs. Viņa uzņēmums piedāvā pakalpojumus ārvalstu klientiem un darbojas kā apakšuzņēmējs vairākiem lielajiem Latvijas IT jomas komersantiem. Savi darbībai nepieciešamos speciālistus uzņēmums sagatavo, sadarbojoties ar Rēzeknes augstskolu, kā arī pēc tam paši tos apmācot. N. Pušņakovs atzinīgi vērtē sadarbību ar augstskolu, taču neslēpj, ka Rīgas Tehniskajā universitātē vai Transporta sakaru institūtā studējošie datoriķi lielākoties ir spēcīgāki profesijā.

Ietekme neskaidra
 

Par to, kā Krievijai noteiktās sankcijas varētu ietekmēt Rēzeknes uzņēmumus, visaptverosās atbildes pagaidām nav. Valērijs Šindlers, SIA Baltiks East valdes priekšsēdētājs, norāda, ka Rēzeknē ir ļoti dažādi uzņēmumi. Tiem, kuri ir orientēti uz ES valstīm, piemēram, Leax, Verems, perspektīvas esot labas. Sliktāk šajā situācijā, protams, ir uzņēmumiem, kas eksportē uz Krieviju. Viņš pieļauj, ka uzņēmumi jau pirms trim četriem mēnešiem apjauta risku un sāka meklēt citu noieta tirgus. Taču tos atrast tik ātri jau nevarot. V. Šindlers kā labāko risinājumu saredz kompensācijas komersantiem par zaudējumiem, jo viņi ir situācijas ķīlnieki. Ja šie uzņēmumi dabūs kompensācijas, tad varēs meklēt jaunus tirgus. Te noderētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts un darbība – braukt, meklēt, ieteikt.
 

S. Baltace pieļauj, ka sankcijas var ietekmēt kravu pārvadājumu jomu, jo pārvadātājiem, kas strādāja austrumu virzienā, var nākties vairāk konkurēt ar Eiropas kravu pārvadājumu uzņēmumiem. Būtiskāka ietekme varētu būt pārtikas ražošanas nozarē, īpaši – piensaimniecībā.
 

Pašlaik neesot vērojams, ka sankcijas būtu ietekmējušas interesi no potenciālajiem Krievijas sadarbības partneriem. Informācijas pieprasījumi par investīcijām par īpašumiem ražošanas attīstībai SEZ teritorijā joprojām ir arī tagad, vasarā.