Фото: LSM.LV
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena nav tikai deputātu un ministru svētki, tie ir visu Latvijā dzīvojošo cilvēku svētki un šajā dienā jāpriecājas par mūsu iegūto brīvību. Tie ir tautas kopējie svētki, nevis tikai svētki tiem, ko rādīs televīzijā, nav tikai deputātu un ministru svētki, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja premjers.
Viņš atgādināja, ka atjaunotā neatkarība ir visu kopējais ieguvums, 4.maijā vajadzētu svinēt un domāt par to, lai mūs bērni dzīvotu aizvien labāk, lai Latvijai būtu nākotne, un galvenais priecāties.
Ceturtais maijs ir jaunākā valsts svētku diena Latvijas vēsturē, kurai atšķirībā, piemēram, no 18.novembra savu tradīciju īsti nav. Aptaujas liecina, ka vairums iedzīvotāju to arī neuzskata par atzīmēšanas vērtu datumu. Latvijas simtgades svētku rīkotāji to nolēmuši mainīt, atgādinot – bez 1990.gada 4.maija mums nebūtu arī simtgades, kam gatavoties.
Šogad iedzīvotāji aicināti iedibināt jaunu tradīciju – Baltā galdauta svētkus. Balti klāts galds kā izsenis godāta vieta, ap kuru simboliski vai gluži praktiski pulcēties ģimenēm, draugiem, kaimiņiem, lai dalītos savās sajūtās par Latviju un apliecinātu, ka joprojām esam PAR.
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka svētkos jābūt kopā, un Baltā galdauta svētku tradīcija aicina nest ārā dārzā, pagalmā, pat uz ielas, ja var sarunāt ielas slēgšanu, galdu, celt galdā cienastus un būt kopā.
Tā ir iespēja satikt cilvēkus, kas piedzīvoja 1990.gada 4.maija notikumus, īpaši jaunajai paaudzei, un tas ir svarīgi, lai atcerētos to dienu. Šie svētki ir tikpat nozīmīgi, ka 18.novembris, jo, pateicoties neatkarības atjaunošanai, mēs jau 26 gadus varam lasīt kādas grāmatas gribam, dziedāt kādas dziesmas vēlamies, varam ceļot, varam svinēt savu brīvību, uzsvēra ministre.
|
