Darba vietu samazinājums, slēdzot un reorganizējot skolas nākamajā mācību gadā, varētu skart aptuveni 130 darbiniekus visā Latvijā. Lielākoties tie ir darbspējīgi pamatskolu skolotāji, jo pensijas vecumu sasniegušie varētu būt vien desmit no viņiem. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un pašvaldības jau sākušas apzināt atbalsta iespējas šie skolotājiem, tiesa gan – daudzviet iespējas darbu atrast ir niecīgas, jo slēdzamās skolas pārsvarā ir tālāk no ekonomiskajiem centriem.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vēstulē premjeram Mārim Kučinskim (ZZS) aicina risināt jautājumu par kompensācijas mehānisma izveidi mazturīgajiem pensionāriem saistībā ar elektroenerģijas izmaksu sadārdzināšanos, informēja federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš (ZZS).
Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam «900 sekundes» atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Maijā Latvijas mežos sācies ugunsnedrošais laiks, kas parasti ilgst līdz rudenim. Svētdien, 8.maijā, dzēsti 16 mežu ugunsgrēki, izdeguši vairāk nekā 30 hektāri meža. Nozares speciālisti aprēķinājuši, ka ugunsgrēku dēļ Latvijas mežiem ik gadu tiek nodarīti vidēji 425 000 eiro lieli zaudējumi.
Lai arī aizritējusi pēdējā sēde jaunā pedagogu algas modeļa izstrādes darba grupā, pašvaldībām un pedagogu organizācijām palikuši daudzi neatbildēti jautājumi.
Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi vairākus grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts pilnveidot administratīvā procesa regulējumu un ieviest valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības institūtu administratīvajās lietās tiesā.
500 eiro banknotes pārtrauks drukāt un emitēt 2018. gadā, apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Savu lēmumu tā pamato ar bažām, ka violetās krāsas naudaszīmi var izmantot organizētā noziedzība, lai atvieglotu naudas atmazgāšanu un pat terorisma finansēšanu. Apritē esošās 500 eiro naudaszīmes paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc 2018.gada. Lēmumam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, kas 500 eiro emitēšanas pārtraukšanu uzskata par nepamatotu. Citi baidās, ka tas ir pirmais solis uz pilnīgu attiekšanos no skaidrās naudas, bet Eiropas Centrālā banka šīs bažas noraida kā nepamatotas.
1990.gada 4.maijā, kad Augstākā padome nobalsoja par neatkarības atjaunošanu, bija nogurums pēc smaga darba, kura laikā deputāti, kuri gatavoja neatkarības atjaunošanas deklarāciju, nedomāja par “Sibīriju un tankiem”, LTV “Rīta panorāmai” atzina viens no toreizējiem padomes deputātiem, akadēmiķis Tālavs Jundzis.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka 4. maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena nav tikai deputātu un ministru svētki, tie ir visu Latvijā dzīvojošo cilvēku svētki un šajā dienā jāpriecājas par mūsu iegūto brīvību.
Vai jums mājās ir balts galdauts? Ja jā – laiks izņemt to no skapja un izgludināt ieloces. Ja nē – jums ir vēl trīs dienas laika, lai pie tāda tiktu. „Baltā galdauta svētki” ir jaunas tradīcijas pieteikums 4.maijam – Latvijas otrajai dzimšanas dienai jeb datumam, kurā pirms 26 gadiem Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Krievijas televīzijas kanāla "NTV" raidījumā "Tikšanās vieta" (Место встречи), kas bija veltīts Latvijai tika diskutēts par kompensācijas piešķiršanu Latvijai. Latviešu žurnālists Aleksejs Vesjolijs izturēja Padomju Savienības patriotu uzbrukumu un pastastīja par galvenajiem Padomju Latvijas grēkiem.
Aizsardzības ministrija izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā un Nacionālās drošības likumā, kas paredz noteikt kriminālatbildību par aizliegumu un ierobežojumu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem gūt militāro pieredzi un kaujas pieredzi ārvalstīs pārkāpšanu.
Inga Čazova desmit gadus strādājusi Lielbritānijā un atgriezusies Daugavpils novada Sventē, lai veidotu savu privāto biznesu viesmīlības jomā. Par valdības reemigrācijas plāniem viņa nav dzirdējusi, bet atgriezās, jo ir “Daugavpils patriote, kura ļoti slikti runā latviski”, stāsta raidījums „Pi myusim Latgolā”.
Lai valsts apmaksātu visas veselības aprūpes vajadzības, papildus esošajam veselības aprūpes budžetam nepieciešami vēl 679 miljoni eiro. Tā, atsaucoties uz Veselības ministrijas aprēķiniem, diskusijā par valsts veselības apdrošināšanu sacīja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks ("Vienotība").
Piektdien amatus Latvijas Pastā zaudēja valde ar priekšsēdi Arni Salnāju priekšgalā. Satiksmes ministrija auditā konstatēja, ka uzņēmuma vadība slikti pārvaldījusi uzņēmumu. Nekā personīga rīcība ir informācija, ka Latvijas pastā divus gadus algu ir saņēmis darbinieks, kurš darbā nav nācis un kolēģiem nav bijis pazīstams.
Jaunais pedagogu atalgojumu paredz, ka par pilno slodzi skolotāji varētu saņemt par 200 – 300 eiro vairāk, sarunā ar Latvijas Radio atzina izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Nākamgad veselības aprūpes nozarei varētu būt paredzēti papildu 35 miljoni eiro reformu sākumam, bet bez plašāka izvērtējuma runāt par lielākiem līdzekļiem pašlaik nav iespējams, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Atskaitē par īstenotajiem dabas aizsardzības projektiem, Eiropas Komisija kā vienu no labākajiem sadarbības partneriem nosaukusi Latgales zoodārzu. Tajā kopš 2010.gada realizēti divi LIFE programmas projekti purva bruņurupuču un ugunskrupju populācijas saglabāšanai. Tagad iecerēts vēl viens projekts.
Otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī, kur iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir visai raibs un kur bieži sadzīvē izmantota ir krievu valoda, situācija ar latviešu valodas lietošanu joprojām nav spīdoša, lai arī uzlabojas. Kopš šī gada februāra Valsts valodas centrs (VVC) meklē papildspēkus latviešu valodas lietošanas kontrolēšanai Dienvidlatgalē, tomēr interese par vakanto vecākā inspektora amatu Daugavpils reģionā neesot liela.
Ugunsdzēsējiem ceturtdien nācies steigt uz kādu dzīvojamo māju Daugavpilī, kur atrastas trīs čūskas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.
Ja robežjoslas ierīkošana uz Latvijas un Krievijas robežas notiks atbilstoši plānam, šā gada laikā sakārtotā robežas posma garums sasniegs nepilnu piektdaļu no kopējā robežas garuma, kas ir 276 kilometri. Intensīvākie robežjoslas iekārtošanas darbi plānoti turpmākajos gados, taču plāni var atdurties pret atbilstoša finansējuma trūkumu.
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina 17.maijā no plkst. 10.00 līdz 19.00 nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā!
Muitnieki novērsuši 539 tūkstošu kontrabandas cigarešu, kas bija paslēptas auto kravas kastes griestos un kravas vilcienā zem akmeņogļu slāņa, ievešanu Latvijā, portālu "Delfi" informēja Valsts ieņēmumu dienestā.
Piena iepirkuma cenas turpina kristies, un jūnijā tās varētu pazemināties līdz pat 12 centiem par litru. Tas piensaimniekiem nozīmē katastrofālas sekas, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.
Velomaršruta "Rypoj vasals!" atklāšanas dienā, 21. maijā, Balvu, Viļakas, Kārsavas, Baltinavas un Rugāju novadi ir sagatavojuši plašu pasākumu programmu ne tikai aktīvajiem velo braucējiem, bet arī citu sajūtu baudītājiem Ziemeļlatgalē. Svinīgais velomaršruta nr. 34 atklāšanas brīdis Ziemeļlatgalē būs pulksten 11.00, kad katrā novadā tiks pārgriezta lenta un palaisti braucienā pirmie velosipēdisti, pastāstīja Inga Bernāne, Kārsavas novada tūrisma organizatore.
Obligātā militārā dienesta atjaunošanai nepieciešami lieli finanšu resursi, infrastruktūra un apmācāmie cilvēki, tāpēc šobrīd Latvija to nevar atļauties, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).
Reģionālās slimnīcas, kurām finansējums šogad kopumā samazināts, tomēr cer, ka tas tiks atgriezts pērnā gada līmenī, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Kalējs.
Daudzi Latvijas novadi joprojām ir nepietiekami spēcīgi, tāpēc ir jāturpina meklēt risinājumus situācijas uzlabošanai, šādu viedokli šorīt LNT pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Arī pēc šodienas slimnīcu vadītāju tikšanās reģionālās slimnīcas nav gatavas parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un prasa finansējumu ambulatorajiem pakalpojumiem iepriekšējā gada līmenī, pastāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro. Tā liecina Labklājības ministrijas aprēķini, analizējot datus par pensijām.
Finansējuma pārdale veselības aprūpē notiek uz reģionālo slimnīcu rēķina, kā dēļ var ciest ne tikai pacientu veselības aprūpe reģionos, bet arī daļa reģionālajās slimnīcās strādājošo ārstu, kuriem, iespējams, vairs nebūs darba reģionu slimnīcās. To Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
Lai naktī ieietu Rīgas starptautiskās autoostas uzgaidāmajā zālē, ir jāsamaksā viens eiro. Tas gan neattiecas uz tiem cilvēkiem, kuriem ir biļete uz nakts reisu. Šādi autoostā sniedzot iespēju pasažieriem naktī sagaidīt savu autobusu siltumā un drošībā, vienlaikus cīnoties ar bezpajumtniekiem. Lai arī šāda kārtība darbojas jau vairāk nekā 10 gadus, ne katrs par to ir informēts. Tā, piemēram, tikai pavadot kādu uz autoostu, var sastapties ar nepatīkamu pārsteigumu.
Pagājušajā gadā uz Eiropas Savienības (ES) ceļiem dzīvību zaudēja 26 000 cilvēku, kas ir par gandrīz piektdaļu mazāk nekā 2010.gadā. Latvija ir starp tām ES valstīm, kas uzrāda vienus no sliktākajiem rādītājiem attiecībā uz ceļu infrastruktūru un kājāmgājēju drošību, kas Valsts policiju nepārsteidz. Savukārt Eiropas Komisija secinājusi, ka statistika par bojāgājušajiem ceļu satiksmes negadījumos uzlabojas, taču pārāk lēni. Tā aicina ES dalībvalstis vairāk naudas un rūpju ieguldīt ceļu infrastruktūras sakārtošanā un sabiedrības informēšanā.
Iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Latvija pievienosies pasaules bagātāko un attīstītāko valstu pulkam – aptuveni šādi nepieciešamību pievienoties organizācijai skaidro ārpolitikas veidotāji. Šīs organizācijas dalībvalstis nudien uzskatāmas par pasaules bagātākajām valstīm, bet ekspertīze aptver teju visas nozīmīgās jomas, sākot no sociālās politikas un izglītības un beidzot ar uzņēmumu pārvaldību.
Kārsavas novada, Mērdzenes audēju kopa „Mozaīka” ir vairāku aktīvu sievu apvienība, kuras savā brīvajā laikā auž lupatu deķus, ieliekot tajos ne tikai savu personīgo stāstu, bet arī autentisko Latgales krāsu izjūtu un tradīciju spēku.
Nākamajā mācību gadā skolotāju algas pieaugs vismaz par 10%, bet trīs gadu laikā skolotāju algas likme varētu sasniegt 1000 eiro, LTV “Rīta panorāmai” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (‘Vienotība”).
Otrajās Lieldienās policija aizturējusi 22 autovadītājus, kuri transportlīdzekli vadījuši alkohola vai narkotisko vielu reibumā, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Latvijai līdz rudenim jāiemaksā vairāk nekā viens miljons eiro Turcijas atbalstam bēgļu uzņemšanā. Kopējā Latvijas iemaksa saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un Turcijas vienošanos paredzēta 3,5 miljoni eiro. Iemaksu grafiks jāiesniedz jau līdz marta beigām, un otrdien, 22.martā, šo jautājumu izskatīs valdība.
"Plašākā nozīmē kultūrvēsturnieks, bet diferencētākā nozīmē Latgales kultūrvēstures vēsturnieks. Daudzi gadi tam ir ziedoti. Ar visu savu būtību, ar visu savu mentalitāti esmu iegājis Latgalē un sevi izteicis grāmatās," radio raidījumā "Pi myusim Latgolā" sevi raksturo filozofijas zinātņu doktors, profesors, literatūras un mākslas zinātnieks, literatūrkritiķis, kultūrvēsturnieks un daudzu grāmatu un publikāciju autors Pēteris Zeile, informē Producentu grupa "Lietišķā Latgale".
Pašvaldības saviem speciālistiem, ja tie strādā nozarē, kuru vietējā vara atzinusi par attīstāmu, turpmāk varēs izīrēt mājvietas, izdalot viņus no kopējās rindas, paredz Saeimas ceturtdien, 17. martā, pieņemtie grozījumi likumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Meklējot risinājumu problēmai, ka pašvaldības mēdz ar saviem informatīvajiem izdevumiem imitēt mediju darbību, izskanējis priekšlikums, ka Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) varētu izstrādāt vadlīnijas, bet saistošos noteikumus varētu ļaut vietvarām veidot pašām.
Valsts policija kā jau katru gadu pasūtīja tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS aptauju “Attieksme pret Valsts policiju.” Pētījuma dati ir iepriecinoši – salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami augusi Latvijas iedzīvotāju drošības sajūta, turklāt vairāk cilvēku ir informēti par rīcību saskaroties ar noziedzīgiem nodarījumiem.
Valsts austrumu robežas nostiprināšana ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošības jautājums – nepieciešams strādāt pie tā, lai Latvijas robeža nevarētu kļūt par jaunu bēgļu ceļu uz Eiropu, tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Māri Kučinski paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Labklājības ministrijā plāno palielināt pārtikas paku saturu trūcīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Piešķirt pārtikas paku saturam lielākus līdzekļus iespējams trūcīgo skaita sarukuma dēļ. Pērn izdalīts aptuveni 300 000 pārtikas paku un 50 000 higiēnas paku. Šogad trūcīgajiem, kuru ģimenēs ir bērni, sāka izdalīt arī skolas piederumus, un līdz jūnijam ar izziņu tos var saņemt arī par pērno gadu.
Drošības policijas (DP) rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu nereti sabiedrībā izskanējušu pieņēmumu, ka Krievijas specdienesti iesaistīti nelegālo imigrantu pārvietošanā pāri Latvijas zaļajai robežai, atzina DP preses sekretāre Līga Pētersone, kura no plašākiem komentāriem gan atturējās.
Arī nakts laikā pie Latvijas-Krievijas robežas rindās gaidošo kravas automašīnu skaits turpināja samazināties, tomēr rindās gaida vēl aptuveni 120 automašīnas, liecina VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) sniegtā informācija.
