Фото: LSM.LV
Lai arī aizritējusi pēdējā sēde jaunā pedagogu algas modeļa izstrādes darba grupā, pašvaldībām un pedagogu organizācijām palikuši daudzi neatbildēti jautājumi. Arvien tiek izteiktas bažas par to, ka Pierīgas pedagogiem jaunais atalgojuma modelis samaksu mazinās, tāpat arodbiedrība nesaskata ministrijas solīto algas pieaugumu, jo pieaug arī darba slodze, bet pašvaldībām nav skaidrības par jaunā algu modeļa ietekmi uz pašvaldību budžetu.
Aizvadītajā sēde par jauno pedagogu algas modeli Izglītības ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule norādīja, ka drīz sadarbības partneriem tiks nosūtīts Ministru kabineta noteikumu projekts par jauno algu modeli.
“Jautājums ir par tālākām diskusijām un papildu aprēķiniem, ja mēs runājām par reģionālo koeficientu - ja mēs mainām vienu reģionālo proporciju, tas ietekmē citas, nav runas tikai par Pierīgas koeficientu, tas ietekmē tālākus aprēķinus, vienošanos par programmas izmaksām, pakāpju koeficientus…” skaidroja Papule.
Savukārt Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka izstrādātajā algu modelī ir ieguvēju grupas, kas ir mazajās skolās strādājošie pedagogi, taču vienlaikus ir zaudētāju grupas, īpaši Pierīgā strādājošie skolotāji.
Tāpat algu modeļa dokumentu projektos iestrādāts darba samaksas paaugstinājums pirmsskolas pedagogiem, profesionālās ievirzes jomā strādājošajiem un akadēmiskajam personālam, taču neesot skaidrs finansējuma avots.
“Tas rada pietiekami lielas bažas, un ministrijai nav grafika vai grafika projekta, kurā varētu redzēt, kādā laikā arī šajā jomā strādājošajiem būtu šie uzlabojumi,” norādīja Vanaga.
Viņa arī uzsvēra, ka ministrija, prezentējot pedagogu algu modeli, manipulēja un sabiedrība ir maldināta, ka algas palielinās par 200 – 300 eiro, “šādu pieaugumu mēs pašlaik nevienam neredzam”.
Pašvaldību savienības Padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure vēl norādīja, ka galvenokārt nepieciešama skaidrība, proti, konkrēti aprēķini par jaunā algu modeļa ietekmi uz pašvaldību budžetu.
“Mēs redzam, ka daudzas pozīcijas tiek uzliktas uz pašvaldību izmaksām, savukārt pašvaldībām stājās spēkā jaunā izlīdzināšanas fonda sadales kārtība”, saskaņā ar kuru vairākām pašvaldībām Latgalē un arī Pierīgā budžets nepieaugs, norādīja Dundure. Līdz ar to pašvaldības satraucas, kā varēs nodrošināt visu pedagogu grupu algu pieaugumu, pauda Dundure.
Ņemot vērā, ka ir tik daudz neskaidru jautājumu, pedagogu arodbiedrība šajās dienās plāno nosūtīt vēstuli arī Ministru prezidentam, lai aicinātu uz tikšanos vēl pirms jaunā pedagogu atalgojuma modeļa skatīšanas valdības sēdē maija nogalē.
Jau ziņots, ka IZM aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro.
Pilnam mācību gadam algu palielināšanai būs paredzēti 27 miljoni eiro.
Taču Pierīgā un republikas nozīmes pilsētu skolas aprēķinājuši, ka jaunais atalgojuma modelis nesīšot zaudējumus gandrīz visām šīm skolām.
2015.gada septembrī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunas par jaunu atalgojuma modeli nonāca strupceļā. Novembrī notika pedagogu vienas dienas brīdinājuma streiks. Savukārt šogad LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
|
